Valsts budžetu iesaka sadalīt programmās, kas regulāri tiks vērtētas

Jau ziņots, ka šā gada vasarā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja Latvijas Banku kopā ar FM izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt iespējas ietaupīt līdzekļus, pārskatot dažādas politikas un funkcijas.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase diskusijā atzina, ka darba grupa strādāja vasarā pirms budžeta aktīvās sagatavošanas fāzes. Darba grupai bijuši vairāki secinājumi un priekšlikumi. "Tie tika iesniegti, viens no tiem arī ņemts vērā - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un atvieglojumi, kas ar to saistīti. Taču attiecībā uz izdevumiem secinājām, ka trūkst uzkrātās informācijas, lai varētu salīdzināt bāzes izdevumus - kā tie ir mainījušies un vai ir pamatoti," informēja Traidase.

Pēc viņas stāstītā, interesanti bijis vērot jaunās politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam un 2015.-2017.gadam pieteiktās idejas, piemēram, pieprasot finansējumu e-veselības projektam un reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam, nekur nevarēja rast atbildi uz jautājumu, kā nauda šajos projektos ir tērēta līdz šim un vai nākamais pieprasījums pēc finansējuma ir pamatots.

Tāpat darba grupai nav bijis skaidrs, vai paredzētie pasākumi tiešām ir sasnieguši mērķi. Kā piemēru Latvijas Bankas ekonomiste minēja ģimenes valsts pabalstu 11,38 eiro apmērā. "Vai šis pasākums tiešām nodrošina demogrāfijas lēcienu, vai tomēr to nodrošina citi pasākumi?" retoriski vaicā ekonomiste.

Uz jautājumu, vai no šādas datu analīzes ir vispār kāda jēga, ja reiz tā netiek ņemta vērā, Traidase atbildēja apstiprinoši. "Ir jēga, jo nākotnē var ņemt vērā ieteikumus un varbūt kaut kas mainīsies. Ir svarīgi uzturēt jautājumu par bāzes izdevumu vērtēšanu," sacīja eksperte.

Savukārt Ašeradens piebilda, ka budžeta izdevumus var pārskatīt divējādi - ministrijām pašām samazinot izdevumus par noteiktu procentu vai arī valsts budžetu sadalīt programmās, kas regulāri tiek pārskatītas.

"Otrs variants būtu auglīgāks. Valsts budžetu varētu sadalīt programmās, piemēram, vidējā izglītība, pamatizglītība, bērnu pabalsti utt. Un šīs programmas būtu trīsgadīgas, bet katru gadu tiktu pārskatīta trešdaļa no valsts programmām, noskaidrojot, vai mērķi ir sasniegti, vai programmās nepieciešams veikt kādas korekcijas, vai jāpiešķir papildu finansējums, varbūt programmu var slēgt utt. Ir cerība, ka budžeta bāze tiks vērtēta un pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas vienosimies par vienu vai otru modeli," teica FM parlamentārais sekretārs.

Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā.

Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP.

30.septembrī budžets tika iesniegs izskatīšanai Saeimā.

Uz sarakstu