Valdība valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordināciju nodod PKC pārziņā
Lēmumu par šīs funkcijas deleģēšanu PKC valdība pieņēma jau 31.marta sēdē.
Valdības lēmums paredz, ka PKC kā koordinācijas institūcija atzinumus par kapitālsabiedrību darbības stratēģijām sāks sniegt no 2016.gada 1.janvāra, bet pārstāvjus valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās PKC jāsāk virzīt no šā gada 1.augusta.
Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam koordinācijas institūcija veiks vairākus uzdevumus - izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem.
Tāpat minētā institūcija organizēs kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, nodrošinās to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem.
Institūcijai būs arī jāsniedz atzinums Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma jāsniedz viedoklis par attiecīgās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.
Lai neradītu šaubas un darbībās ar kapitālsabiedrībām netiktu apieti nozaru ministri, PKC paredz izveidot Koordinācijas institūcijas padomi, kas izskatīs un pirms apstiprināšanas saskaņos vadlīnijas un sniegs atzinumus par kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām un darījumiem. Tomēr ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iebilda, ka tādējādi tiks veikts dubults darbs. Viņa rosināja, ka šos uzdevumus padome veic, ja ministram ir radušās kādas šaubas, un tad tiek lūgts padomei izvērtēt šos dokumentus. Padome darbotos kā šķīrējs strīdu gadījumos.
Lai gan sākotnēji bija paredzēts konkrēts padomes locekļu skaits, ministri vienojās, ka par to lems tad, kad padome būs izveidota.
Tieslietu ministrija uzsver, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kā sadalās funkcijas starp PKC un Koordinācijas padomi. Valsts kontrole uzstāja, ka nevajadzētu konkrēti noteikt, kādi pārstāvji tiek iekļauti padomē, turklāt tiem nevajadzētu būt tiem pašiem cilvēkiem, kas uzrauga kapitālsabiedrības, lai nepieļautu interešu konfliktu. Tam iebilda Reizniece-Ozola, norādot, ka jautājums par konkrētu kapitālsabiedrību būs vienas konkrētas ministrijas jautājums, līdz ar to lēmumu pieņems vairākums. Valsts kontroles pārstāvis Edgars Pastars aicināja noteikt konkrētus profesionalitātes kritērijus, nosakot, kādi cilvēki darbosies šajā padomē.
Uz sarakstu
