Vaivods: Arī bērnudārzu skolotājiem algas jāmaksā valstij, brīvpusdienas - pašvaldībām
Līvānu novada pašvaldības vadītājs atgādināja, ka valsts maksāja darba algas bērnudārzu skolotājiem līdz 2008.gadam, kad sakarā ar ekonomisko krīzi pašvaldībām tika palūgts uz laiku pārņemt šīs funkcijas, jo valstij nebija naudas. Toreiz pašvaldības nāca pretī un uzņēmās darba algu finansēšanu bērnudārzu skolotājiem. Diemžēl ne pēc toreizējā premjera Valda Dombrovska "Veiksmes stāsta" iznākšanas, ne pat līdz šai baltai dienai valsts savu solījumu nav pildījusi un bērnudārzu skolotāju algu finansēšanu atpakaļ nav pārņēmusi.
"Ja jau valsts ir deklarējusi, ka Latvijā, ieskaitot vidējo, ir bezmaksas izglītība, tad būtu tikai loģiski valstij nodrošināt mērķdotācijas arī pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju algām," teica Vaivods.
Turklāt gan skolotāju darba algu, gan brīvpusdienu finansēšanas jautājums ir jāskatās kompleksi, lai nesanāk tā, ka kāds savas finansiālās problēmas mēģina atrisināt uz cita rēķina, jo parasti šādās situācijās zaudētāja lomā nonāk pašvaldības, uzsvēra Vaivods.
Tāpat Līvānu novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka patlaban valstī ir pārāk samudžināta likumdošana, tostarp arī skolotāju darba algas aprēķina kārtība, kas ne vien rada dažādus nevajadzīgus sarežģījumus, bet arī ir nepietiekami pārskatāma un sekmē valstī korupciju.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, minējis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.
Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" ministrs atgādinājis, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam - 27 miljoni eiro. "Taupīgi saimniekojot, šādas summas būs," pārliecināts ministrs.
Skaidrojot, kur minētajam mērķim varētu ņemt naudu nākamā gada budžetā, Šadurskis kā vienu no iespējamiem variantiem min proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem.
Otrs variants varētu būt papildu dotācijas "atrašana" valsts budžetā, lai pašvaldības "var pacelt savu daļu", norāda Šadurskis.
"Trešais variants, ņemot vērā to, ka no valsts budžeta 1. līdz 4.klases skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, šo funkciju varētu nodot pašvaldību pārziņā, savukārt valsts šos līdzekļus, kas tagad ir piešķirti brīvpusdienām, varētu novirzīt pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Tātad pašvaldības nodrošinātu brīvpusdienas, valsts - pirmsskolas pedagogiem algas, un vairs nebūtu šī jauktā modeļa," iespējamo risinājumu skaidro Šadurskis.
Viņš uzsver, ka minētajās naudas summās, kas nepieciešamas pedagogu atalgojumam, ir ietverts arī algu paaugstinājums pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kas strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, taču citiem pirmsskolas pedagogiem algas veidojas no pašvaldības un valsts budžeta, un algu paaugstināšanai šogad trūkst pašvaldības daļas.
Uz sarakstu
