Smiltenes tehnikums iepazīstina ar vetārsta profesiju
Smiltenes tehnikuma skolotāja Birutai Birkenšteina pamatoti var justies bagāta, jo viņas dzīvesgudrību, atbalstu profesionālajā izaugsmē un ieguldījumu audzināšanas darbā novērtē daudzi nākamie un jau esošie veterinārārsta asistenti. Skolotājas telefonā joprojām glabājas visu absolventu tālruņa numuri, jo viņi vienmēr paliks savējie, pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informē Smiltenes tehnikums.
Zane Gedvarde, Kristaps Ķuzis, Vēsma Bindemane un Sabīne Bērziņa ir audzēkņi no viņas pirmā audzināmā kursa, kurus ar skolotāju vieno ne tikai skaistas atmiņas, bet arī līdzīgais dzīves aicinājums.
"Šis kurss manā dzīvē īpašs ar to, ka seši audzēkņi uzreiz pēc tehnikuma beigšanas iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē," lepojas skolotāja. "Laikā, kad šie jaunieši iestājās tehnikumā, pati sāku studēt sociālo pedagoģiju. Darbs ar audzināmo kursu bija laba iespēja teoriju savienot ar praksi. Un izdevās. Manējie bija vieni no labākajiem mācībās, uzcītīgi apmeklēja visas mācību nodarbības un vienmēr ar lielu prieku iesaistījās arī visās skolas ārpusklases aktivitātēs."
Vēsma, Zane un Kristaps šobrīd mācās LLU Veterinārmedicīnas fakultātes trešajā kursā. Sabīne izbauda bērniņa gaidīšanas laiku, bet, kad mazais paaugsies, visticamāk meklēs darbu veterinārārsta asistenta profesijā. Pagaidām tikai izpalīdzu, ja kāds palūdz sunītim vai kaķītim apgriezt nadziņus vai citus mazus darbiņus. Atzīšos – kad iestājos tehnikumā, nedomāju, ka visu savu turpmāko dzīvi saistīšu ar veterinārmedicīnu. Tā kā man jau no bērnības ļoti patīk dzīvnieki, un arī mūsu mājās savulaik bijušas gan kazas, gan truši un govis, vecāki ieteica izmācīties par veterinārārsta asistenti, jo šī profesija būs darba tirgū pieprasīta vienmēr. Paklausīju, bet sākumā domāju, ka pēc tehnikuma beigšanas, visticamāk, došos uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Policijas koledžu. Taču nākotnes plāni strauji mainījās, tiklīdz sākās praktiskās apmācības, kurās "saslimu" ar veterinārmedicīnu." No skolas gadiem Sabīnei visvairāk atmiņā palicis saliedētais kurss, kopīgā ballēšanās un darbošanās tehnikuma amatierteātrī "Dramis". "Satiekoties ar kursabiedriem, vienmēr atceramies, kā visi fermā kopā ar audzinātāju dejojām polonēzi, kuru pirms skolas Ziemassvētku pasākuma visiem bija uzdots iemācīties. Radio atradām pat daudz maz piemērotu mūziku." Aplūkojusi jauno veterināro klīniku un mācību korpusu, Sabīne tagadējiem tehnikuma audzēkņiem novēl izmantot skolas piedāvātās iespējas un mācīties, jo šīs zināšanas noteikti noderēs arī, aizejot savā patstāvīgajā dzīvē. "Un vēl iesaku novērtēt skolas dzīvesgudros skolotājus un atcerēties, ka viņiem arī nav viegli - skolēni šobrīd labi apzinās savas tiesības, bieži vien pilnībā aizmirstot par pienākumiem.
Vēsma, atnākot uz Smiltenes tehnikumu, vēlējusies gūt apstiprinājumu, vai veterinārmedicīna patiesi ir viņas dzīves aicinājums. "Jau no bērnības ļoti patīk dzīvnieki, bet profesijas izvēlē ilgi šaubījos. Taču, sākot mācīties, ātri vien sapratu, ka esmu savā īstajā vietā. Iespējams, šo sajūtu nostiprināja arī jautrais un saliedētais kurss, jo bijām patiešām kā viena liela ģimene.
Iepazinusies ar jauno veterināro klīniku, jauniete tajā saskata jaunu, vēl nebijušu pavērsienu veterinārārstu asistentu apmācībā. Par skaistāko savā profesijā Vēsma uzskata iespēju palīdzēt tiem, kuri paši saviem mīluļiem palīdzēt nespēj. "Labam veterinārārstam un tāpat arī viņa asistentam, lai viņa darbs vainagotos panākumiem, ne mazāk būtiska par zināšanām un profesionālajām iemaņām ir prasme sadarboties ar dzīvnieku saimniekiem," savu viedokli pauž jauniete.
"Lai savā profesijā sasniegtu augstākās virsotnes, veterinārmedicīnā strādājošie cilvēki nevar kādā brīdī apstāties pie sasniegtā," uzskata Zane. "Vēl jārēķinās ar to, ka mācīties vajadzēs visa mūža garumā. Taču izglābto dzīvnieku dzīvības noteikti ir tā vērtas. Sevi cienošs veterinārārsts vienmēr vispirms domās par iespēju palīdzēt, nevis par iespējamo peļņu." Liela autoritāte veterinārmedicīnas jomā Zanei ir prakses laikā Bauskā iepazītā veterinārārste Līga Truntika , kura ir ne tikai ļoti zinoša daktere, bet arī īsts sirdscilvēks, mīļa mamma saviem četriem bērniem. "Tiem jauniešiem, kuri šobrīd vēl tikai mācās par veterinārārsta asistentiem, Zane iesaka nebaidīties no jauniem izaicinājumiem. "Milzīga vērtība ir iespēja prakses laikā pastrādāt ārzemēs. Savukārt vislabākās "zāles" pret bailēm no lielajiem dzīvniekiem ir praktiskās nodarbības pie liellopiem." Mācoties Smiltenes tehnikumā, Zane izmantojusi skolas piedāvāto iespēju pusi no prakses iziet Maltā. Tur jaunieti visvairāk fascinējusi sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. "Latvijā cilvēki uz viņiem bieži skatās no augšas, bet tur dzīvnieks nekad netiek vērtēts zemāk par sevi."
Kristaps smejas, ka viņam nākotnes profesijas izvēlē liktenīgs bijis gājiens pēc žurku indes. Kaimiņiene – veterinārārste, pie kuras jaunietis toreiz devies, paņēmusi viņu līdzi izsaukumā un ar to arī pieticis, lai saprastu, ka pēc pamatskolas beigšanas viņš brauks uz Smiltenes tehnikumu mācīties par veterinārārsta asistentu. Kristaps īpaši novērtē tehnikumā gūtās praktiskās zināšanas, kas tagad ievērojami atvieglo mācības augstskolā. Tiem, kuri šobrīd vēl tikai mācās par veterinarārsta asistentiem, Kristaps iesaka novērtēt skolas piedāvātās tehnoloģiskās iespējas un cītīgi mācīties. Stājoties augstskolā, tiek ņemta vērā vidējā atzīme... Un vēl gan Zanei, gan Vēsmai un Kristapam ļoti patīk senā prātula – ārsts ārstē cilvēkus, bet veterinārārsts – cilvēci...
Uz sarakstu
