Smiltenes tehnikuma audzēkņi piedalās vēstures konkursā
Vairākums aptaujāto Smiltenes tehnikuma audzēkņu, kuri izvēlējušies piedalīties skolas Vispārizglītojošo mācību priekšmetu nedēļas vēstures konkursā, atzīst, ka tas ir viens no grūtākajiem, bet arī interesantākajiem mācību priekšmetiem, pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informēja Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere.
"Šoreiz konkursā tika dots tikai viens uzdevums – burtu režģis, kurā jāatrod Latvijā pazīstamāko kultūras darbinieku – literātu, gleznotāju, izdevēju, tēlnieku, komponistu un aktieru vārdi," stāsta direktora vietniece audzināšanas darbā un vēstures skolotāja Ingrīda Paegle. "Vēsture jau nav tikai tas, kas notika pirms simts vai tūkstoš gadiem. To veidojuši cilvēki, bez kuriem mūsu valsts nekad nebūtu tāda, kāda tā ir šobrīd. Pirmajā brīdī daži audzēkņi gan mazliet brīnījās: "Tikai viens uzdevums?" Bet ar atbilžu rakstīšanu nemaz tik ātri negāja, jo bija, par ko padomāt. Tā arī ir galvenā šādu konkursu vērtība. Priecājos, ka atnākuši tik daudzi jaunieši! Smiltenes tehnikuma audzēkņi vēsturi parasti mācās 1.kursā, bet konkursam pieteicās vairāki audzēkņi arī no 2. un 3.kursa. Tas nozīmē, ka viņiem šis mācību priekšmets patiešām interesē."
Ja vien būtu tāda iespēja, jaunieši labprāt kāptu laika mašīnā un paši piedalītos interesantākajos vēstures notikumos. 2.a transporta kursa audzēknis Igors Plaunovs kādu brīdi padzīvotu laikā, kad norisinājās otrais pasaules karš. "Tas nav pārāk tālā pagātnē un galvenais, ka šajos notikumos bija iesaistīta arī Latvija. Pats gan karot negribētu. Taču, ja vien būtu tāda iespēja, ļoti vēlētos piedalīties barikādēs un Baltijas ceļā." Igora kursabiedru Niklāvu Pētersonu visvairāk interesē padomju laika augstākās varas aizkulises un tas, kā tolaik izplatīja proklamācijas.
1.viesnīcu pakalpojumu kursa audzēknei Žanetei Gabranovai vēsture ir viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem. Konkursam viņa pieteikusies kopā ar kursabiedreni Viktoriju Moisejevu. Vienīgi abas, kā par spīti, labi zina vienas un tās pašas personības... "Neko darīt. Šādi konkursi tomēr ir laimes spēle," domā Žanete. Viņa būtu ar mieru atdot ļoti daudz, lai kaut uz brīdi pabūtu pašā senākajā vēstures posmā - aizvēsturē, kas joprojām slēpj tik daudz mīklu. Savukārt Viktorija visvairāk vēlētos aizceļot uz renesanses laikmetu, kas vēsturē iegājis ar strauju zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu. "Renesanses laikmetā mode un sadzīves normas sasniedza visaugstāko izsmalcinātību. Labprāt gribētu kādu brīdi pastaigāt kādā no skaistajiem tālaika tērpiem."
2.b transporta kursa audzēkņi Toms Karpovs un Artūrs Mozulis vienā komandā darbojušies jau pagājušā gada vēstures konkursā. "Šogad jautājumi grūtāki. It kā visi uzvārdi dzirdēti, tikai – jo vairāk uz tiem skatāmies, jo grūtāk izdomāt, ar kādu jomu konkrētie cilvēki bijuši saistīti," atzīst Toms. Ja būtu iespēja paceļot laikā un telpā, Toms dotos uz kādu no viduslaiku pilīm. Savukārt Artūrs gribētu redzēt, kā mainījās pasaule un atdzima māksla renesanses laikmetā.
2.veterinārmedicīnas kursa audzēkne Aija Kirsanova vēstures konkursā piedalās otro gadu. Atšķirībā no Toma un Artūra, viņai šāgada uzdevums šķiet vieglāks. "Iepriekšējā konkursā vajadzēja zināt pilsētu senos nosaukumus, un tas patiešām bija grūti." Aijai visinteresantākais vēsturē šķiet 19.gadsimts, kas īpašs ar daudziem ievērojamiem izgudrojumiem un atklājumiem. Ja vien būtu tāda iespēja, viņa labprāt padzīvotu kādā no tālaika Francijas pilīm. Savukārt Aijas kursabiedreni Saniju Kļaviņu ļoti fascinē viduslaiki. "Tā bija pavisam cita pasaule! Apvīta ar tik daudz noslēpumiem." Sanija un Aija uzskata, ka šādi konkursi labi pārbauda zināšanas un arī uztur sacensību garu. "Nezinu, vai šogad izdosies uzvarēt. Ja tā būtu, protams, priecātos. Bet galvenais taču – piedalīties," uzskata Aija.
2.autotransporta kursa audzēknis Andris Dzenis uz konkursu atnācis kopā ar kursabiedru Reini Rozenbergu. Šis abiem puišiem nav vienīgais konkurss. Andris vēl pieteicies ekonomikas, bet Reinis – bioloģijas konkursam. Ja puišiem pavērtos iespēja tikt pie stūres laika mašīnai, viņi atgrieztos 1939. gadā, kad sākās otrais pasaules karš. Andris karotu krievu, Reinis – vācu pusē. "Kuram tad toreiz tika dota iespēja izvēlēties? Tā arī bija – brālis karoja pret brāli, draugs – pret draugu," saka Andris. Protams, ja būtu latviešu armija, abi jaunieši noteikti stātos tajā.
1.būvnieku kursa audzēknim Renārs Kalniņš vēstures konkursam pieteicies kopā ar kursabiedru Kristapu Lūsi. "Viegli nav. Ir, ko padomāt," jaunieši novērtē konkursa uzdevumu. Abiem puišiem visgrūtāk iet ar grāmatu izdevēju atpazīšanu. "Taču tagad zinām, kurās jomās zināšanas vēl krietni jāpapildina. Tas no šādiem konkursiem arī ir lielākais ieguvums," uzskata Kristaps. Renārs vēl pieteicies arī konkursiem ķīmijā un bioloģijā.
Tiklīdz sākam runāties par iespēju paceļot laika mašīnā, līdzīgi citiem skolasbiedriem, arī Kristapam un Renāram acis iemirdzas. Ja vien būtu tāda iespēja, Renārs taisnā ceļā dotos uz aizvēsturi. Viņam nebūtu iebildumu kādu brīdi būt vienīgajam cilvēkam dinozauru laikmetā. Ja varētu, protams, labprāt ņemtu līdzi arī Kristapu. Savukārt Kristaps, pirms došanās uz aizvēsturi, vispirms gribētu pakarot pirmajā pasaules karā, kurā lielā mērā izšķīrās arī Latvijas liktenis.
1.veterinārmedicīnas kursa audzēknes Baiba Kļava un Rebeka Krista Mieze, tikušas pie stūres laika mašīnai, dotos uz nākotni. "Pagātnē jau viss vairāk vai mazāk izpētīts," domā Baiba, tāpēc labprāt gribētu redzēt, kāda pasaule izskatītos pēc 200 gadiem. "Interesanti zināt, vai cilvēce tad vēl pastāvētu, kā būtu atttīstījušās tehnoloģijas," prāto jauniete. Konkursā Baibai un Rebekai Kristai, līdzīgi citiem skolasbiedrie, visgrūtāk atpazīt gleznotājus un grāmatu izdevējus. Izmantojot iespēju paceļot laikā un telpā, Rebeka Krista vēlētos kādu brīdi padzīvot laikā, kad viņas mazbērni būs tikpat veci kā viņa šobrīd. Savukārt, pagriežot stūri pagātnes virzienā, Rebeka Krista dotos uz aizvadītā gadsimta 70. gadu Ameriku, lai paciemotos kādā repu cienošā aktieru ģimenē.
3.b transporta kursa audzēkņi Kristaps Lapsa un Jānis Slišāns vēstures konkursā abi vienā komandā startē jau trešo gadu. 1.kursā abi tikuši pat pie trešās vietas. "Šogad, visticamāk, tā neveiksies, jo īsti nepārzinām komponistus un grāmatu izdevējus," atzīst Kristaps. Viņam visinteresantākā šķiet tagadne. Tāpēc, ja vajadzētu izšķirties par to, kurš sēdīsies pie stūres laika mašīnai, viņš dotu priekšroku kursabiedram. Savukārt Jānis ļoti gribētu redzēt, kā karagājienos devās Napoleons Bonaparts. Atdot pats savu dzīvību, cīnoties Napoleona armijā, jaunietis gan nebūtu ar mieru.
3.a transporta kursa audzēknis Reinis Straume visvairāk vēlētos padzīvot kādā no viduslaiku pilīm Latvijā. Savukārt viņa kursabiedrs Agris Kronbergs labprāt uz brīdi atgrieztos padomju laikos, par kuriem tik daudz dzirdēts no vecāku stāstītā.