Smiltenes tehnikuma absolventi papildina zināšanas Itālijā
Veterinārārsta asistents Matīss Zujāns un ēdināšanas pakalpojumu speciālists Jānis Ivanovs nesen atgriezušies no profesionālas pilnveidošanās Itālijā.
"Itālija mani fascinēja gan ar tās kultūru, paražām, gan vietējo cilvēku dzīvesstilu, uzskatiem, attieksmi vienam pret otru un citiem. Šī valsts savā būtībā ir tik dažāda un daudzveidīga! Es - kā jau ziemeļeiropietis - viņu ikdienā sākumā jūtos diezgan neparasti.
Mēs kaut kā vairāk nodalām ikdienu no svētkiem. Vairums latviešu dzīvo ar pārliecību, ka gaišs noskaņojums vairāk piederas svētkiem. Itāļi pārvērst par svētkiem cenšas katru dienu. Ne tikai cits citam, bet arī citzemniekiem.
Piesakoties šādiem projektiem, nekad nevar īsti zināt, kas tevi sagaida. Man patīk sajūta, ka priekšā gaidāms kas jauns, bet īsti nezini – kas. Pirms diviem gadiem biju Romā, bet tas bija tūrisma brauciens un - uz daudz īsāku laiku.
Aizbraucot praksē uz Itālijas dienvidiem, pirmajās dienās bija grūti pierast pie mūsu uztverē ļoti savdabīgā darba laika. Dienā viņiem visas kafejnīcas un restorāni ir slēgti. Tos parasti atver tikai vakaros. Arī pirmdienas – visiem brīvas...
Ar interesi nogaršoju itāļu picas un maizi, iepazinos ar viņu nacionālo virtuvi.
Lai arī uz etiķetes rakstīts – "ciabatta", jau pēc ārējā izskata var pateikt, ka tās pagatavošanā izmantotas citas tehnoloģijas nekā zinām mēs, Latvijā. Tā kā itāļiem ne pārāk garšo sīpoli, to vietā pie visiem ēdieniem liek klāt olīvas.
Man ļoti patika vērot itāliešu tradīcijas un dzīvesstilu. Interesanti, ka Nikoterā publiskās vietās dejo tikai precētie pāri un neprecētās sievietes. Neprecētie vīrieši sava ugunīgā temperamenta dēļ no šādām izklaidēm atturas.
Lai arī konfliktsituācijas rodas bieži, tās parasti ātri tiek atrisinātas.
Brīvajā laikā parkos un skvēros bieži sastopami vīriešu pulciņi, kas savā starpā apspriežas par dažādiem tematiem. Sievietes šādās sarunās parasti nepiedalās.
Vairums itāliešu parasti jau ap pulksten 10 iet gulēt. Mazpilsētās ierasts, ka visi garāmgājēji vienmēr sasveicinās un atvadās ar "Ciao". Lielākās pilsētās attiecības ir nedaudz formālākas, svešinieki savā starpā nesasveicinās.
Martā gaisa temperatūra ir jau +15 līdz +25 °. Itāliešiem tas šķiet auksts laiks.
Stundas braucienā no Nicoteras pilsētas atrodas Sicīlija, kur uzreiz paveras filmās bieži redzēta aina - ielu tirgotāji skaļā balsī cenšas izreklamēt savas preces.
Esmu ļoti pateicīgs "Erasmus+" un Smiltenes tehnikumam par iespēju papildināt zināšanas Itālijā. Iesaku arī citiem absolventiem izmantot šo iespēju. Vajadzīga tikai vēlēšanās un viss notiks."
Matīss Zujāns Nikoterā papildināja profesionālās zināšanas, strādājot par veterinārārsta asistentu klīnikā Ambulatorio Veterinario Qua la Zampa.
"Uzzināju par "Erasmus+" projekta piedāvāto iespēju pēc skolas beigšanas pastrādāt savā izvēlētajā specialitātē Itālijā un nolēmu, ka būtu muļķīgi to neizmantot. Pirmajās dienās gāja pagrūti valodas barjeras dēļ, jo vietējie angliski tikpat kā nerunāja. Taču klīnikas galvenais veterinārārsts ļoti labi prata angliski, tāpēc darba ziņā problēmu nebija.
Par lielāko ieguvumu no brauciena uz Itāliju uzskatu iespēju strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Pirmoreiz darbojos ar tik modernu rentgena aparātu, turpat uz vietas veicām arī laboratoriskos izmeklējumus. Palīdzēju veterinārārstam visos ikdienas darbos. Klīnika nebija liela - vidēji 30 apmeklētāji dienā.
Ļoti novērtēju iespēju komunicēt ar vietējiem cilvēkiem, jaunos kontaktus. Itālieši dzīvi uztver vieglāk. Viņi nestaigā, nodūruši acis. Cilvēku skatieni satiekas.
Brīvajā laikā aplūkojām tuvākās pilsētas. Izbaudījām Itālijas skaisto dabu. Kalnus un jūru. Tik dzidru to nebiju redzējis nekur citur."
Matīss šobrīd ir Latvijas Jaunatnes teātra mārketinga projektu vadītājs. Vismaz tuvākajā laikā strādāt par veterinārārsta asistentu neplāno. Taču viss vēl var mainīties. "Varbūt kādā brīdī atgriezīšos dzimtajā Valmieras pusē, kur mūsu ģimenei ir vairāki lauku īpašumi. Tad noderēs gan veterinārārsta asistenta zināšanas, gan ar lauksaimniecību saistītā specialitāte, precīzāk – šādu izglītību apstiprinošs dokuments, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu rakstīt projektus Eiropas Savienības līdzfinansējumam."
Uz sarakstu
