Rakstiņš: Novadā ir pietiekami daudz bērnu, lai neviena skola netiktu slēgta-precizēts
Madonā ir pietiekami daudz bērnu, lai neviena skola netiktu slēgta, pārliecināts Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš.
Rakstiņš stingri iebilst pret skolas reorganizāciju un sola vērsties pie tiesībsarga, ja šī ideja tiks virzīta tālākai realizēšanai. Lai šo viedokli darītu zināmu pilsētas vadībai, pirmdien notika Madonas 2.vidusskolas arodbiedrības un 2.vidusskolas padomes rīkots pikets.
"Ja nebūtu bērnu, tad būtu problēma, bet šobrīd Madonas skolas ir pietiekoši noslogotas, ir iesākti projekti sporta attīstībai, skolā izveidota īpaša programma ar sporta ievirzi. Bērni piepilda klases, to skaits ir pietiekošs. Protams, pašvaldība nepieļaus, ka klases ir tukšas, tad arī varēs domāt par skolu slēgšanu," pauž Rakstiņš.
"Ja mēs iesākām, tad arī kaut ko panāksim, citādāk jau nebija jēga sākt protestēt. Ja pašvaldība nemainīs savu viedokli, vērsīsimies pie tiesībsarga, kā arī citām valsts struktūrvienībām, lai redz, ka visi bērni ir vienādi un ka nevar uzskatīt, ka vienam vajag izglītību, bet otram ne. Nevar tā atņemt vienam, lai dotu otram tikai tāpēc, ka tajā skolā mācās deputātu bērni. Visiem ir vienādas tiesības," piebilst skolas direktors.
Kā aģentūru LETA informēja Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, lielākā protestējošo iebilde bijusi pret Madonas 1. un 2.vidusskolas apvienošanu, kā pašvaldība to šobrīd ir iecerējusi. Domē jau ir ieskicēts plāns, kā skolas tiks reformētas, tas ir atbalstīts un projekta formā iesūtīts Izglītības un zinātnes ministrijai. Praktiski to paredzēts realizēt ar 2017.gada 1.septembri.
Seržāne saka, ka šī ideja nav jauna un esot tapusi jau pirms novada izveides, balstoties uz pašvaldības demogrāfisko situāciju. Jau 2014.gada rudenī ticis intensīvi diskutēts par izglītības programmas izstrādi, bijuši dažādi varianti. Pie izvēlētā varianta pašvaldība atgriezusies arī šī gada sākumā. 18.martā notikusi sanāksme kopā ar Madonas pedagogiem un ieinteresētajiem novada izglītības darbiniekiem, kur tika stāstīts gan par tendencēm, gan par pašvaldības nolūkiem saistībā ar izglītība sistēmu pašvaldībā.
Pirmdien piketā izskanējis viedoklis, ka informācija izplatīta novēloti, nav uzklausīts izglītības iestāžu darbinieku viedoklis. Seržante uzsver, ka diskusijas vēl turpināsies, tāpēc pašvaldība 8.jūnijā plkst.12 aicina izglītības iestāžu darbiniekus uz diskusiju ar pašvaldību Madonas kultūras namā. Pašvaldība ir gatava diskusijām, viņa norāda.
Tā kā pikets noritējis ne tikai cilvēku balsu, bet arī bungu pavadībā, pašvaldības darbiniekiem bijis grūti izteikties, tāpēc viņi piketētājus aicinājuši doties uz kultūras centru, kur bija sagatavoti gan mikrofoni viedokļa izteikšanai, gan arī pašvaldība bija parūpējusies par prezentāciju, kurā argumentēti pamatota reformas nepieciešamība. Taču Madonas kultūras namā nav ieradies neviens no protestā iesaistītajiem.
"Pret lietu, kura nešķiet pieņemama, vienmēr varēs izdomāt dažādus argumentus, ka tā ir novēlota vai kāds nav uzklausīts. Pārmaiņas ir grūts process, un cilvēkus pārmaiņas baida," pauž Seržāne.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (V) aģentūrai LETA sacīja, ka lēmums par skolu reorganizāciju ir tapšanas stadijā. Šobrīd deputāti ir vienojušies par lēmuma par izglītības iestāžu telpu maiņu atbilstoši skolēnu skaitam virzīšanu tālāk ministrijai. Tiks izstrādāts novada izglītības attīstības modelis, kas skars ne tikai pilsētu, bet arī visu novadu, viņš piebilst.
"Mēs neesam unikāli. Šādas darbības notiek visā Latvijā, izņemot Pierīgu. Depopulācijas, migrācijas un zemās dzimstības dēļ šādas programmas tiek izstrādātas. Ir jāsakārto ēku izglītības tīkls atbilstoši šodienas pieprasījumam. Šī brīža tīkls veidots aizvadītā gada 70.gados, kas dzimstība bija daudz augstāka. Tuvākajā nākotnē Madonas novadā tiek plānots, ka bērni spēs piepildīt ne vairāk kā piecas 10.klases. Mums ir četras vidusskolas mācību iestādes, vēl arī vakarskola. Kā var organizēt normālu tīklu ar šādu skolu un skolēnu skaitu?" akcentē Ceļapīters.
Madona24.lv jau vēstīja, ka ar mērķi sakārtot Madonas pilsētas izglītības iestāžu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai un uzlabot skolēnu mācību vidi, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, novada pašvaldība sākusi pārmaiņu procesu pilsētas vidusskolās.
Uz sarakstu
