RA notika 17.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference
28.maijā Rēzeknes Augstskolas (RA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātē (EPF) norisinājās 17.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference "Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi".
Konferencē tika pārstāvētas dažādas darbu tēmas, kā, piemēram,uzņēmējdarbība, uzņēmējdarbības tiesības, finanses un grāmatvedība, mārketings, tūrisms u.c. Šīs zinātniski praktiskās konferences galvenais mērķis bija veicināt teorētisko un praktisko viedokļu apmaiņu par aktuāliem jautājumiem ekonomikā, uzņēmējdarbībā un robežapsardzībā. Konferencē piedalījās ne vien RA bakalaura un maģistra programmās studējošie un docētāji, bet arī ciemiņi no Lietuvas - Kauņas un Utenas koledžas studējošie.
Konference iesākās ar RA zinātņu prorektores Ilgas Šuplinskas uzrunu, kurā viņa ikvienam zinātniskās konferences darba referētājam novēlēja: "Lai idejas, kas ir jūsu pētījumos, pārtaptu reālos projektos!". RA EPF dekāne Iveta Mietule pateicās visiem darbu referētājiem par izrādīto atsaucību, piebilstot: "Ceru, ka zinātniskie darbi būs kaut kas vairāk nekā daļa no studiju procesa."
Lai plašāk ieskatītos vismaz dažās no konferencē pārstāvētajām tēmām, par saviem referējamajiem darbiem lūdzām īsi pastāstīt RA studentes - Madaru Krišāni, Klintu Toku un Ingu Toku.
Madara Krišāne RA šobrīd studē EPF studiju programmas "Uzņēmējdarbība" (Komercpakalpojumu vadība) 3. kursā. Viņas referējamā darba nosaukums bija "Sieviešu vadītās uzņēmējdarbības izpēte Latvijā". Madara stāsta, ka viņas zinātniskajā darbā tika pētītas nozares, kurās visbiežāk darbojas sievietes, veiksmīgas uzņēmējdarbības pamats un priekšnoteikumi, sievietes uzņēmējas attīstības iespējas un šķēršļi, dzimumu līdztiesība un žurnāla "Forbes" reitings "Latvijas TOP 25 veiksmīgākās biznesa sievietes".
Izpētot konkrētās tēmas, Madara secināja, ka, piemēram, 2015.gadā sieviešu vadīto uzņēmumu skaits ir samazinājies, savukārt sieviešu īpašumā esošo uzņēmumu skaits ir pieaudzis, tomēr kopumā – sieviešu uzņēmēju īpatsvars Latvijā ir samazinājies. Pēc dažādu aptauju datiem un iegūtās informācijas izriet, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā notiek dažādi sabiedrības izglītošanas pasākumi par dzimumu vienlīdzību, lielākoties sabiedrībā valda uzskats, ka Latvijā pastāv diskriminācija. Tika secināts arī tas, ka ļoti daudzas no "Latvijas TOP 25 veiksmīgākajām biznesa sievietēm", pirms uzsāka savu uzņēmējdarbību, ieguva praktiskās zināšanas un iemaņas, strādājot kā darbinieces uzņēmumos, kas darbojās tādās pašās vai līdzīgās nozarēs.
Kad jautājām Madarai, kādēļ izvēlēts tieši šāds darba temats, viņa atbildēja: "Šādu tēmu izvēlējos, jo man pašai kā daiļā dzimuma pārstāvei un topošajai uzņēmējai šķita interesanti un aizraujoši uzzināt par to, kā mūsdienās klājas Latvijas sievietēm uzņēmējām, kādas ir iespējas un šķēršļi uzņēmējdarbības uzsākšanai un veiksmīgai attīstībai."
Klinta Toka studē RA EPF studiju programmas "Uzņēmējdarbība" (Komercpakalpojumu vadība) 4.kursā. Studentes referējamā darba nosaukums bija "Mārketinga kompleksa analīze AS "Balvu maiznieks". Klinta stāsta, ka viņas zinātniskā darba izveides un pētījuma galvenais mērķis bija veikt mārketinga kompleksa elementu izmantošanas analīzi AS "Balvu maiznieks" un izveidot priekšlikumus uzņēmuma mārketinga darbības uzlabošanai.
Lai nonāktu pie vēlamā rezultāta, Klinta pētīja mārketinga kompleksa elementus uzņēmumā AS "Balvu maiznieks". Viņa veica aptauju AS "Balvu maiznieks" esošo un potenciālo klientu vidū par viņu iecienītāko maizes ražotāju un par AS "Balvu maiznieks" ražotajiem produktiem, mārketinga elementu pielietošanu tā darbībā un uzņēmumu kopumā, lai noskaidrotu, kāds ir Latgales reģionā dzīvojošo iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret to.
Klinta stāsta, ka pēc aptaujas noskaidrojies, ka respondentiem īpaši saistoši liekas netradicionālie maizes veidi, un viņi uzsvēra, ka labprāt iegādājas, piemēram, nātru maizi, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt un popularizēt jau minēto uzņēmumu un veikt dažādus virzīšanas pasākumus, piemēram, degustācijas.
Jautājām Klintai, kāpēc tika izvēlēts tieši šāds darba temats, un viņa atbildēja: "Pati tēma ir interesanta, un ir ļoti jauki izmantot studiju laikā iegūtās zināšanas, kā arī pētīt reālu uzņēmumu un tajā notiekošos procesus – ir iespēja saprast, kā viss notiek dzīvē. Gribētu arī piebilst, ka šis pētījums tika veikts, pamatojoties uz profesionālās prakses, studiju darba un diplomdarba izstrādes laikā iegūto informāciju, materiāliem un izpētīto procesu norisi. Apvienojot visus iepriekš nosauktos izstrādātos darbus, zinātniskā raksta tapšana bija kā neliels kopsavilkums šajā studiju gadā izdarītajam."
Gluži tāpat kā K. Toka, arī Inga Toka RA studē EPF studiju programmas "Uzņēmējdarbība" (Komercpakalpojumu vadība) 4. kursā. Jauniete stāsta, ka viņas zinātniskais darbs saistīts ar tādu pašu tēmu kā Klintai (arī Inga par sava darba izpētes objektu bija izvēlējusies tieši AS "Balvu maiznieks"), taču pētamais virziens gan cits. Ingas darba nosaukums ir "AS "Balvu maiznieks" tēlu veidojošie elementi".
Studente labprāt pastāstīja arī par sava zinātniskā darba uzdevumiem, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta: "Savā zinātniskajā darbā analizēju tēla veidošanas elementus teorētiskajā literatūrā, un jāatzīst, ka kāda konkrēta un standarta iedalījuma tēla elementiem nav, tāpēc nācās apvienot vairāku autoru piedāvātos elementus. Atbilstoši teorētiskajai izpētei, pētīju, kā tēlu veidojošie elementi izpaužas uzņēmumā AS "Balvu maiznieks". Izstrādāju arī anketu, lai noskaidrotu Latgales reģionā dzīvojošo iedzīvotāju viedokli par AS "Balvu maiznieka tēlu."
Apkopojot viedokļus, Inga secināja, ka AS "Balvu maiznieks" tēls ir neskaidrs un neizteiksmīgs pašlaik aktuālā maksātnespējas procesa dēļ, jo uzņēmumam nav finansu līdzekļu, lai nopietni strādātu pie tēla veidošanas, kas ir arī iemesls vājajām sabiedrisko attiecību aktivitātēm un mārketinga pasākumu izmantošanai uzņēmumā. Par sava zinātniskā darba tēmas izvēli studente saka: "Šādu tēmu, kāda tā ir, izvēlējos, jo šajā uzņēmumā izgāju profesionālo praksi piecu mēnešu garumā, turklāt par šo tēmu, tikai plašāk, rakstīju arī studiju darbu un savu diplomdarbu."
Zinātniski praktiskās konferences "Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi" dalībnieki – bakalaura un maģistra studiju programmu studenti, kā arī docētāji - veikuši lielu ieguldījumu savu un arī klausītāju zināšanu paplašināšanā, sniedzot arī konstruktīvus risinājumus attiecīgajās jomās. Tāpēc atliek vien cerēt, ka idejas, kas tika paustas ikviena dalībnieka pētījumos, drīz vien pārtaps reālos projektos.
RA Sabiedrisko attiecību nodaļa
Māra Justa foto