"SEB bankas" valdes loceklis: Maz lielo uzņēmumu nodrošinās pret valūtas kursa un procentu likmju svārstībām

Bankas pārstāvis skaidroja, ka valūtas risku vadībai iespējami vairāki risinājumi. Ja uzņēmējs produktus ražo vienā valūtā, piemēram, eiro, bet pārdod citā, piemēram, dolāros, tad vienkāršākais risinājums ir vienoties ar pircējiem, ka tie maksās eiro. Ja tas neizdodas, tad otra iespēja ir noslēgt nākotnes valūtas mijmaiņas darījumu jeb "Swap".

Krasts atzina, ka bieži uzņēmēji dzīvo cerībās, ka valūta spēcīgi nesvārstīsies, taču realitātē notiek citādāk, un ir valūtas, kur ir izteikti kāpumi un kritumi, piemēram, Krievijas rublis. Šādā gadījumā varētu būt nozīmīgi nodrošināties pret svārstībām.

Uzņēmēji mācās no situācijām, kad to darbu negatīvi ietekmē valūtas svārstības. "SEB bankas" pieredze rāda, ka uzņēmumu vēlme konsultēties, saņemt analīzi un padomus par valūtas riska jautājumiem palielinājās pēc tam, kad pērn decembrī būtiskas svārstības piedzīvoja Krievijas rublis, kā arī laikā, kad kāpa ASV dolāra vērtība.

"SEB bankas" valdes loceklis skaidroja, ka nākotnes mijmaiņas darījumi iespējami ne tikai par valūtas kursiem, iespējami arī izejvielu mijmaiņas darījumi, proti, var noslēgt nākotnes darījumus par to, ka pēc trim vai četriem mēnešiem tiks pirkts noteikts daudzums izejvielu par šodien kotētu cenu.

Katram uzņēmumam pašam ir jāizvērtē, kas ir labākais risinājums, atzina Krasts. Viņaprāt, noteikti būtu vērts izvērtēt šādus risinājumus, ja uzņēmumam nav iespējams pārnest potenciālo cenu kāpumu uz pircēju.

Krasts vērsa uzmanību, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji vairāk domā par šādu nākotnes risku vadīšanu, lai gan arī abās kaimiņvalstīs "SEB bankas" kolēģi atzīst, ka šajā jomā vēl ir tāls ceļš ejams.

"SEB banka" veikusi lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauju, vaicājot, kāda, uzņēmēju ieskatā, ir efektīvākā rīcība pašreizējā situācijā, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemu. Latvijā 40% aptaujāto atzinuši, ka izvēlas peldošo likmi, kamēr Igaunijā un Lietuvā to dara mazāk lielo uzņēmumu - Igaunijā peldošo likmi izvēlas 31%, Lietuvā - 30%.

"Mums vēl ir daudz ko darīt, ja runājam par modernu instrumentu izmantošanu, lai tieši neietekmētu nākotnes naudas plūsmu. Lai naudas plūsma būtu prognozējamāka, vēl tāls ceļš ejams," vērtēja Krasts.

Viņš šādus riska vadības instrumentus salīdzināja ar apdrošināšanu. Iegādājoties KASKO apdrošināšanu, ne katru gadu tiek sadauzīta mašīna un tiek atpelnīta par apdrošināšanu samaksātā nauda, tai pat laikā ir drošība, ka nebūs negaidītu izmaksu. "Nepērkot KASKO, potenciāli esi pakļauts papildu izdevumiem, ja gadījumā kaut kas notiek. Nopērkot KASKO, samaksājot noteiktu prēmijas summu, tu esi drošs, ka neradīsies ārkārtas izdevumiem, ja būs kāds negadījums," salīdzināja bankas valdes loceklis.

Uz sarakstu