"Citadeles" ekonomists: Latvijas rūpniecībā aizvadīts veiksmīgs gads
Pēc divu gadu stagnācijas rūpniecība pērn atkal kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas attīstības dzinējiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētajiem datiem, apstrādes rūpniecība pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos augusi par 4,1% un pieaugums aptuveni 4% apmērā gaidāms arī 2015.gadā kopumā, kas ir ievērojami straujāks nekā ekonomikā kopumā, uzsver Āboliņš.
Par pagājušā gada veiksmes stāstiem rūpniecībā uzskatāms, pirmkārt, datoru un optisko iekārtu ražošanas, otrkārt, mēbeļu, treškārt, kokapstrādes nozaru sniegums, skaidro ekonomists. Šo nozaru izlaide pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2014.gadu augusi par attiecīgi 39,4%, 14,1% un 6,3%.
"Tomēr uz kopējā pieauguma pozitīvā fona jāatzīmē, ka ne visās nozarēs pagājušais gads ir bijis vienlīdz veiksmīgs. Lielākais izaicinājums rūpniecībā pērn bija Krievijas ekonomiskās krīzes, kā arī tās noteikto sankciju pārvarēšana, un pērn tas izdevies tikai daļēji. Piemēram, ja farmācijas un mēbeļu ražošanas produktiem eksporta kritumu uz Krieviju ar uzviju kompensēja noieta pieaugums citos tirgos, tad piena produktu un zivju konservu ražotājiem kopumā jaunus noieta tirgus vēl nav izdevies atrast," skaidro Āboliņš.
Kā liecina statistikas dati, apstrādes rūpniecības izlaide pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar 2014.gadu augusi par 3,8%. Lai arī skaitliski tas ir labākais mēnesis apstrādes rūpniecībā kopš jūlija, būtiskas izmaiņas rūpniecības attīstībā nav vērojamas, norāda Āboliņš. Spēcīgs pieaugums arvien vērojams kokapstrādē un datoru nozarē, kā arī mēbeļu ražošanā, savukārt kritums - pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanā.
"Lai gan novembra dati par apstrādes rūpniecību ir visnotaļ pozitīvi, šis gads tomēr gaidāms diezgan sarežģīts un izaugsme, visticamāk, nebūs straujāka nekā pērn. Galvenie riski rūpniecības attīstībai šogad ir Krievijas rubļa vērtības tālāks kritums, neskaidrība par "KVV Liepājas metalurga" turpmāko darbību, būvniecības nozares pieprasījums pēc būvmateriāliem, kā arī strauji augošās darba algas un to ietekme uz konkurētspēju," skaidro Āboliņš.
Kā ziņots, pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,2%, bet, salīdzinot ar 2014.gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 0,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,1%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 7,8%.
Salīdzinot ar 2014.gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 3,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 7,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 8,5%.
Uz sarakstu
