Par savu sirdslietu un latvisko dzīvesziņu
Iveta Gabrāne ir rokdarbniece no Baltinavas. Viņa ir studējusi Rēzeknes Mākslas koledžā, pēc tam arī Daugavpils Universitātē programmā "Vizuālās mākslas skolotājs". Šobrīd Iveta ir Rēzeknes Augstskolas (RA) maģistrantūras studente un augstskolā studē studiju programmā "Pedagoģija" 1. kursā.
Iveta min, tā kā pēc izglītības viņa ir tekstilmāksliniece, tad šī joma ir arī viņas sirdslieta. Lai gan dzīves ceļi veduši studēt ne vien uz Rēzekni, Ivetai vienmēr bijusi un ir tuva tieši šī pilsēta, tāpēc nu jau otro reizi viņa nolēmusi uzsākt studijas tieši te. Par savu tagadējo studiju vietu – Rēzeknes Augstskolu – Iveta piebilst, ka ikvienam noteikti būtu patīkami studēt tik modernā un koptā vidē, kāda tā ir jūtama RA. Viņu jo īpaši vilina tās kultūrvide.
Šobrīd ārpus studijām Iveta vada aušanas pulciņu Baltinavas novadā – gan novada pieaugušajiem, gan arī bērniem skolās, kur, kā viņa saka, tad "cenšos visu to, ko protu, rādīt arī citiem". Audēja stāsta, ka, mācot, ir stipri vien jūtama atšķirība starp pieaugušo un bērnu atdevi aušanas procesa izpētē. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, tomēr daudz labāk veicas tam pievērst padziļinātu uzmanību.
Iveta min, ka Baltinavas novada bērnu pulciņš viņas vadībā bieži jo bieži piedalās dažādos labdarības pasākumos, dāvinot savas austās lupatu segas. Tāpat tās tiek dāvinātas arī ciemiņiem, kuri atbrauc vizītē uz skolu. Viņa uzsver, ka pati šobrīd tomēr vairāk pievērsusies tieši tautas tērpu aušanai, taču neizpaliek arī darbs pie dažādām lupatu segām u.c. veida darinājumiem. Kā pēdējais darbs, kas paveikts saistībā ar tautas tērpu aušanu, bijis pavisam nesen – tikuši austi Ziemeļlatgales tautas deju svārki, tāpat arī jostas. Iveta gan saka, ka šobrīd Ziemeļlatgales krekls neesot veidots pareizā rakstā. Tāpat arī vainagi bieži vien tiek lietoti nepareizā vecumā, tāpēc viņa paskaidro, ka noteikti, pirms vilkt tautas tērpu, vajadzētu painteresēties par to, kas nāk klāt un kādam tam jābūt pareizam.
Stāstot par latviešu tautas rakstiem, audēja saka: "Tagad rakstus aizvien vairāk vienkāršo, taču ir jāsaprot, ka līdz ar vienkāršošanu un līdzekļu, kā arī laika ekonomēšanu, tiek zaudēts viss īstais, pārmantotais no paaudzes paaudzē." Attiecībā uz tautas tērpu mūsdienu dizainu audēja saka: "Jāiet līdzi laikam, taču, ko varam, tas noteikti ir jāsaglabā." Iveta arī stāsta, ka tieši šobrīd daudz tiek runāts par tautas tērpiem, jo tuvojas Dziesmu un deju svētki. Viņa stāsta, ka pašai aušana ir ļoti tuva nodarbe, tāpēc arī turpmāk, gadu garumā, noteikti tiks pētīti un austi dažādi darbi.
Rokdarbniece piebilst, ka tāpat šobrīd tiek vāktas arī dažādas lādes, jo darbi ir sakrājušies un darinājuma izņemšana no lādes piešķir īpašu auru gan darinājumam pašam, gan arī procesam kā tādam. Iveta stāsta, ka aušana patiesībā ir viens no vieglākajiem procesiem darbā ar stellēm un materiālu sagatavošanu. Vispirms jau ir jāveic aužamā diega apstrāde, pēc tam notiek krāsošanas procesi, diegu nostiprināšana stellēs utt., tikai tad paša audekla darināšana. Iveta informē, ka pie viņas darbnīcā ir iespējams ikvienam pašam uzaust savus tautas deju svārkus un, lai to izdarītu, ir jārēķinās vismaz ar nedēļu. Turklāt stelles jau tiek sagatavotas aušanas procesam, un pašam tas nav jādara, tikai jāsaprot aušanas raksta izveide, ko izdarīt palīdz pati Iveta. Ļoti interesantu faktu audēja atklāj par kādu pēdējos gados Baltinavas vidusskolā iedibinātu tradīciju saistībā ar aušanu: ik gadu tiem skolēniem, kuri absolvē 9. vai 12. klasi, kā dāvana no audēju pulciņa dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja izveidot vienu kopējo klases segu, kurā katram ir jāieauž sava svītra.
Kopumā visvairāk Iveta sadarbojas tieši ar Balvu Novada muzeju un reģionu, veidojot darbnīcas visā Abrenes teritorijā – Baltinavā, Viļakas novadā, Rugāju novadā un Balvu novadā. Tieši šajos reģionos tiek apzināts, kādi tautas tērpi ir kultūras namiem, kādi ir to raksti, pēc tam tiek salīdzināts, kādiem tiem būtu jābūt, kā aust. Tāpat tiek zīmēti arī dažādi tehniskie raksti utt. Daudzi Ivetas austie darbi šobrīd atrodas arī Balvu Novada muzejā. Ivetas izveidotie tautas tērpi daudzkārt izpelnījušies lielu atzinību, kā, piemēram, tas bijis arī vienos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kad iegūta 3. vieta tautas tērpu skatē. Šajā skatē tika demonstrēts uzaustais Abrenes tautas tērps – pamatā balts.
Intervijas noslēgumā audēja uzsver, ka tautas tērpi patiešām ir katra cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo tos no paaudzes paaudzē nēsā – gan mēs nēsājam, gan mūsu bērni nēsās. Tāpat tautas tērps, uzvilkts mugurā, liek apzināties savu kultūru, un cilvēkā rodas pavisam cita attieksme pret visu latvisko – latviešu tautas dejām, dziesmām un tradīcijām.
Uz sarakstu