Latvijas pārstāvis ANO: Latvija atbalsta ilgtermiņa mērķi panākt no kodolieročiem brīvu pasauli
Mažeiks arī uzsvēris, ka Latvijai ir svarīgi, lai konferences dalībvalstis izstrādātu visiem pieņemamu konferences noslēguma dokumentu, tostarp tādos īpaši sarežģītos jautājumos kā kodolatbruņošanās un no masu iznīcināšanas ieročiem brīvas zonas izveidošana Tuvajos Austrumos, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
"Nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp soļiem, kas veicina kodolatbruņošanos, un stratēģiskās stabilitātes saglabāšanu starptautiskajā sistēmā. Pārdomāta un pakāpeniska pieeja būtu pareizākais risinājums," norādījis Mažeiks.
Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Latvijas pārstāvis arī uzsvēris bažas par Budapeštas memoranda par drošības garantijām Ukrainai pārkāpumu. Tas negatīvi ietekmē kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir NPT veiksmīga ieviešana un darbība, teicis Mažeiks.
1970.gada Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir vienīgais visaptverošais kodolieroču režīms pasaulē, kas ietver trīs pīlārus - atbruņošanās, neizplatīšana un atomenerģijas izmantošana civiliem nolūkiem. Līgumam pievienojušās 190 dalībvalstis, tajā skaitā piecas kodolvalstis - ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna. Latvija līgumu ratificēja 1992.gadā. Līguma Pārskata konference notiek reizi piecos gados, un tās laikā tiek izvērtēts iepriekšējos gados paveiktais.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, 2015.gada Pārskata konferencē Latvija kopā ar Eiropas ārējās darbības dienestu 14.maijā rīkos pasākumu "Eiropas Savienība kā globāls aktieris kodoldrošības jomā", uzstājoties arī pasākuma panelī.
Uz sarakstu
