Labklājības samazināšanos izjūt vairāk nekā puse mājsaimniecību
Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, 54% gadījumu ierobežoja vai atlika apģērba iegādi, bet 40% samazināja pamata pārtikas produktu, piemēram, kartupeļu, maizes, putraimu, olu un piena patēriņu.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī apģērba iegādi atlika 56% mājsaimniecību, bet pārtikas patēriņu ierobežoja 38% mājsaimniecību.
Situācija pirms gada gan bija vēl skaudrāka, un toreiz 66% mājsaimniecību minēja, ka ir spiestas taupīt uz apģērbu, bet 50% - uz pārtiku.
Šā gada pirmajā ceturksnī joprojām katra piektā jeb 22% mājsaimniecību nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ atlika vizīti pie ārsta, 20% nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei, bet 21% kavēja īres vai komunālos maksājumus.
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, tomēr apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav, pie kam gada laikā šis rādītājs ir nedaudz palielinājies no 79% 2010.gada pirmajā ceturksnī līdz 83% šā gada pirmajā ceturksnī.
Materiālo palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 13% mājsaimniecību. Turklāt pastāv tendence pabalstu saņēmušo mājsaimniecību īpatsvaram nedaudz pieaugt - no 10% 2010.gada pirmajā ceturksnī līdz 13% šogad.
Nav mainījusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Tāpat kā iepriekš, arī 2011.gada pirmajā ceturksnī 12% mājsaimniecību saņēma palīdzību no radiem Latvijā, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs. No ārzemju radiem vai draugiem saņemtā palīdzība gan gada laikā ir nedaudz sarukusi - pirms gada šāda veida palīdzību saņēma 6% mājsaimniecību.
Kā ziņots, vairāk nekā pusei jeb 52% Latvijas mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā labklājība ir pasliktinājusies, liecina CSP apkopotie dati.
Arī 2010.gada pēdējā ceturksnī 52% mājsaimniecību norādīja, ka to labklājība pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies.
Savukārt 2010.gada pirmajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos norādīja pat 75% mājsaimniecību.
Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, u.c. iemesli.
Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad, sākot ar 2010.gada trešo ceturksni, - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.
Uz sarakstu
