KP: Strukturālās barjeras un normatīvais regulējums kavē konkurenci atkritumu apsaimniekošanas nozarē
Konkurences uzraugs 2015.gadā sāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas.
Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprināta iesaiste komercdarbībā, atkritumu dalīta vākšana, atkritumu apsaimniekošanas noslēgto līgumu kvalitāte un pakalpojumu saturs, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku.
Vērtējot pašvaldībām saistošo konkurences neitralitātes aspektu, KP konstatēja, ka tā ievērošanu negatīvi ietekmē tas, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir vairākas lomas - tās ir atbildīgas par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi, nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību un cenu pašvaldības teritorijā, kā arī virknē gadījumu pašas vienlaikus ir pakalpojuma sniedzējas. Pēc informācijas apkopošanas KP secina, ka vismaz pusei Latvijas pašvaldību pilnībā vai daļēji pieder kapitāldaļas uzņēmumā, kas to teritorijā nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un kas ir konkurenti privātajam sektoram.
KP aicina pašvaldības atbildīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas modeli, ļaujot pakalpojumus nodrošināt godīgas konkurences cīņā, piemēram, publiskā iepirkuma veidā, izvēlētam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par konkurētspējīgām tirgus cenām. Tajā pašā laikā KP vērš uzmanību, ka iepirkuma kritērijiem ir jābūt korektiem un konkurenci neierobežojošiem, kā arī norādītajām prasībām ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai abām pusēm nerastos pārpratumi par veicamajiem darbiem.
Vienlaikus KP aicina arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus piedāvājumu izstrādes un pakalpojumu sniegšanas laikā būt godprātīgiem gan pret pašvaldību, gan pret pakalpojumu saņēmējiem.
Tāpat KP pētījumā kā īpaši problemātisku konstatēja normatīvā regulējuma prasību - lai izlietotā iepakojuma apsaimniekotājs varētu veikt saimniecisko darbību, tam nepieciešams noslēgt līgumu ar vismaz 50 šķiroto atkritumu savākšanas vietām visā Latvijā, tostarp ar trim katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, no kuriem tiek savākts izlietotais iepakojums. Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka daļā gadījumu laukuma operatori bez objektīva pamatojuma atsaka slēgt sadarbības līgumus, tādējādi radot papildu administratīvās un finansiālās barjeras jaunu apsaimniekotāju ienākšanai tirgū.
Šī prasība normatīvajā regulējumā tika iekļauta ar mērķi nodrošināt izlietotā iepakojuma savākšanu no mājsaimniecībām visā valsts teritorijā. Tajā pašā laikā dati liecina, ka starp vairākiem izlietotā iepakojuma apsaimniekotājiem un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu uzturētājiem sadarbība ir drīzāk formāla un apsaimniekotāji izlietoto iepakojumu lielākoties iegūst nevis no šiem laukumiem, bet gan no pašām mājsaimniecībām. Tādējādi KP konstatēja, ka netiek efektīvi īstenota sistēma un mērķis par izlietotā iepakojuma savākšanu visas valsts teritorijā.
Lai veicinātu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu un neradītu barjeras godīgas konkurences attīstībai, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citas tirgū iesaistītās puses lemt par nepieciešamību mainīt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas modeli.
Tāpat KP vērš tirgū iesaistīto pušu uzmanību, ka, nenovēršot šīs un citas barjeras, jauniem uzņēmumiem var samazināties iespējas iesaistīties tirgū. Tādējādi var tikt nodarīts kaitējums kopējai konkurences situācijai tirgū, vienlaikus samazinot iedzīvotāju un uzņēmēju iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
Uzraudzības laikā tika aptaujāti 38 atkritumu apsaimniekotāji, 26 pašvaldības, 21 komersants, kas saņēmis atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa nomaksas par izlietoto iepakojumu, un desmit poligonu apsaimniekotāji.
Uz sarakstu
