Insultu var novērst!

Tāpat, kā mēs plānojam pirkumu iegādi ( piemēram, māju, transportlīdzekli vai ceļojumu), vajadzētu darīt arī ar savu veselību! Vienmēr mēs pārliecināmies par pirkuma drošību, bet ne vienmēr to pašu darām savai veselībai un īpaši savām smadzenēm!

Diemžēl Latvijā šī nopietnā slimība skar no 7 līdz 8 tūkstošiem cilvēku katru gadu, trešdaļai pacientu paliekot ar invaliditāti (paralīzi) vai nomirstot. Saslimušo skaitam pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt, kā arī tie, kas saslimst, ir jaunāki.

Kas ir insults?
Insults jeb smadzeņu trieka rodas, kad pēkšņi pārtrūkst asins apgāde galvas smadzenēm. Rezultātā iet bojā smadzeņu šūnas, kas cieš no skābekļa trūkuma. Tēlaini to varētu salīdzināt ar vairāku dzīves nedēļu pazušanu nebūtībā, turklāt tas notiek vienas minūtes laikā.

Ir divi galvenie insulta veidi:  
1) saistīti ar asinsvadu aizsprostojumu (trombu); 
2) saistīti ar asinsizplūdumu galvas smadzenēs. 
Insultus, kas saistīti ar smadzeņu asinsvadu aizsprostošanos, sauc par išēmiskiem, kas sastāda aptuveni 80–85% no visiem insulta pacientiem. 

Asinsvadu aizsprostojums var rasties trīs veidos: 
1) trombs veidojas kakla vai smadzeņu asinsvados, ko sauc par trombozi; 
2) trombam ar asins plūsmu nokļūstot smadzeņu asinsvados no citas ķermeņa daļas (visbiežāk no sirds); 
3) vai arī saistībā ar galvas vai kakla asinsvadu izteiktu sašaurinājumu, ko dēvē par stenozi. Asiņošanu galvas smadzenēs un apkārtējos audos sauc par hemorāģisku insultu.

Pastāv divas svarīgas lietas, kā samazināt saslimšanas risku un invaliditāti:
- ir jāzina slimības galvenie simptomi,
- jānovērš galvenie riska faktori.

Kādas ir insulta klīniskās izpausmes (pazīmes)?
- Pēkšņs nejutīgums, notirpums vai nespēks sejā, rokā un/vai kājā, īpaši vienpusējs (labā vai kreisā pusē).
- Pēkšņi runas traucējumi vai grūtības saprast teikto.
- Pēkšņa redzes dubultošanās (viena priekšmeta vietā rādās divi), skatoties ar abām acīm.
- Pēkšņi gaitas traucējumi, līdzsvara un koordinācijas zudums.
- Pēkšņas spēcīgas galvassāpes (kā sitiens pa galvu).

Citas pazīmes ietver sevī pēkšņu redzes samazinājumu, galvas reiboni, sliktu dūšu, vemšanu. Dažreiz šīs brīdinošās pazīmes ilgst tikai dažas minūtes. To sauc par pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem. Tā kā simptomi pazūd, cilvēki nepievērš tiem vērību. Nedrīkst to darīt, jo tas var izglābt Jūsu dzīvību!                                              

Brīdinošās pazīmes ir simptomi, kuri rodas ķermenī saistībā ar traucētu asins plūsmu galvas smadzenēs. Ja redzat šis pazīmes sev vai kādam citam, nekavējoties vērsieties pie ārsta vai izsauciet ātro palīdzību.

Kādi ir insulta riska faktori?
Riska faktors nozīmē lielāku iespēju saslimt ar insultu. Protams, ne visi ar to saslimst, bet, ja Jums ir vairāki insulta riska faktori, iespēja saslimt ar insultu nešaubīgi palielinās. Dažus riska faktorus var ietekmēt, lietojot zāles, bet citus – izmainot savu dzīvesveidu.
Iespēja saslimt ar insultu palielinās (šos riska faktorus ietekmēt nevar):
- vecums: vīriešiem pēc 55, bet sievietēm pēc 65 gadu vecuma palielinās risks saslimt ar insultu;
- dzimums: vīriešiem risks ir nedaudz lielāks;
- ja kādam no Jūsu tuvākajiem radiniekiem(vecākiem, brāļiem, māsām)  ir jau bijis insults.

Kuri faktori ir ārstējami?
- Augsts asinsspiediens  
Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku 2–4 reizes vēl pirms 80 gadu vecuma. Ja asinsspiediens tiek veiksmīgi ārstēts, tas turklāt samazina sirds slimību risku un arī pasargā no nieru funkcijas zuduma.

- Smēķēšana (arī t. sk. pasīvā)
Smēķēšana paaugstina išēmiskā insulta risku līdz 2 reizēm un asinsizplūduma risku līdz 4 reizēm. Atmetot smēķēšanu, Jūs samazināt arī plaušu, sirds slimību un plaušu vēža attīstības risku.

- Sirds slimības 
Sirds vārstuļu defekti, neritmiska sirdsdarbība, sirds kambaru palielinājums vai pārciests sirds infarkts var radīt trombus, kas ar asins plūsmas palīdzību nokļūst smadzenēs. Gandrīz katru ceturto insultu izraisa sirdsdarbības ritma traucējumi  – mirdzaritmija jeb ātriju fibrillācija. 

- Pārejoši smadzeņu asinsrites traucējumi 
Vienkāršāk sakot, tie ir jau pieminētie insulta simptomi, bet tie izzūd dažu vai desmitu minūšu laikā. 
Šādu traucējumu gadījumā insulta risks paaugstinās vairākkārt. Nepieciešams neatliekami meklēt medicīnisko palīdzību.

- Cukura diabēts 
Ja jums ir cukura diabēts, attiecībā uz sirds un asinsvadu slimību risku Jūsu asinsvadi ir aptuveni 15 gadu vecāki. Sekmīga cukura līmeņa kontrole savukārt mazina iespēju saslimt ar insultu.

- Paaugstināts holesterīna līmenis  
Tas galvenokārt attiecas uz zema blīvuma holesterīnu jeb tautā saukto slikto holesterīnu.

- Liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids 
Liekais svars un mazkustība ir cieši saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un sirds slimībām, līdz ar to paaugstinot risku saslimt ar insultu līdz pat trim reizēm.

Ko es pats varu darīt?    
1) normalizēt asinsspiedienu,
2) atmest smēķēšanu,
3) ārstēt sirds slimības, ritma traucējumus,
4) ārstēt cukura diabētu,
5) vairāk kustēties, vingrot, 
6) ēst veselīgāk, samazināt svaru,
7) samazināt alkohola lietošanu,
8) lietot prettrombu zāles.

Jebkurā gadījumā insulta risks katram cilvēkam ir atšķirīgs. Lai to noskaidrotu, kā arī lai sastādītu plānu, kā samazināt savu personīgo risku, jebkuram būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu un  jāizvēlas savs neirologs. 

Valmieras Veselības centrā pacientu konsultēšanu veic vairāki neirologi, taču ar insulta riskiem saistītajos jautājumos īpaši specializējies dr. A. Lukša. Lai pierakstītos pie minētā speciālista, lūdzam zvanīt pa tālruni 64232318 vai 28692800.

Uz sarakstu