Gulbis: Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. "Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par "solidaritātes nodokli", lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem Finanšu ministrija (FM) paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas."

Gulbis norāda, ka gan valdība savā deklarācijā, gan finanšu ministrs pagājušā gada nogalē solījis konkrētas prioritātes nodokļu un budžeta politikā. "Valdības un FM apņemšanās paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt un realizēt efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, pāriet uz plānveida, nevis sasteigtām, likumu izmaiņām, turpināt strukturālās reformas efektīvākiem valsts budžeta tēriņiem, īstenot pilnvērtīgu diskusiju ar sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm, izvērtēt izmaiņu sociālo un ekonomisko ietekmi."

"Nekas no solītā netiek pildīts, bet darīts tiek gluži pretējais," kritisks ir Gulbis. "Jēgpilnu, rezultatīvu ēnu ekonomikas mazināšanas darbu neredzam, nodokļu izmaiņas tiek plānotas steigā, pusslepeni un pilnīgi pretēji solītajam, "dialogs" ar sociālajiem partneriem ir nonācis strupceļā, pat īsti nesācies."

"Tāpat minētā stratēģija paredzēja pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim un neieviest jaunus nodokļa objektus," piebilst Gulbis. "Nekas no solītā netiek darīts, tā vietā izdomājot absurdus, tautsaimniecībai kaitīgus jaunus nodokļus, kas ilgtermiņā vājinās Latvijas attīstību."

Gulbis arī atgādina, ka nedz ģeopolitiskie izaicinājumi, nedz ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās nav nekādi nupat parādījušies pārsteiguma faktori. "Laikā, kad valdība deva šodien pārkāptos solījumus, Ukrainā noritēja atklāts militārs konflikts, bet ekonomikas izaugsmes prognozes bija vēl pesimistiskākas nekā pašlaik."

Lai veicinātu nodokļu nomaksu, Gulbis iesaka vispirms strikti vērsties pret to nemaksātājiem, kā arī domāt par motivējošiem instrumentiem godīgiem nodokļu maksātājiem un veicināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Valdība vienojusies par vairākām nodokļu izmaiņām, lai nākamgad valsts budžetā nodrošinātu papildu ieņēmumus un atbalstītu iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem.

Minimālā alga tiks palielināta par desmit eiro līdz 370 eiro, par desmit eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Pakāpeniski tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis, kas skars 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro. Tas ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņa nodokļiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā līmenī - 23%.

Plānots palielināt arī akcīzes nodokli, iecerētas arī citas izmaiņas. Izmaiņas nodokļos nākamā gada budžetā papildus dos 232,8 miljonus eiro, aprēķinājusi Finanšu ministrija.

Telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja alga pērn bija 392 029 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2014.gadu.

Uz sarakstu