Esi lasītājs "Via Latgalica" (Nr.6)!
Sava redzesloka paplašināšana bieži vien ir nopietns un smags darbs, kas prasa ne mazums pūļu, taču neizsīkstoša interese par apkārt notiekošo garantē panākumus.
Lai arī humanitāro zinātņu žurnāla "Via Latgalica" sestais numurs sevi piesaka kā akadēmiski niansēts izdevums, to var lasīt arī ne tikai akadēmiski noskaņoti latgalistikas, reģionālistikas, muzeoloģijas interesenti. Protams, projekts "Virtuālā pagātne – muzeja nākotne" (projektā tika iesaistīta Rēzeknes Augstskola, Ķedaiņu Reģionālais muzejs, Grodņas Valsts vēstures un arheoloģijas muzejs un Latgales Kultūrvēstures muzejs) ir devis savu artavu rakstu krājuma tapšanā, un to var manīt vairāku rakstu autoru tēmu izvēlē. Kultūras krustpunktu meklēšana pierobežā ļauj paraudzīties uz Latgales reģionu kopainā gan ar Lietuvu, gan ar Baltkrieviju.
Latgale vairs netiek uztverta kā stingri norobežots vienpatnis. Ja žurnāla autoru kolektīvu varētu salīdzināt ar simfonisko orķestri, tad šajā sējumā ieskanas ļoti dažādas skaņu nianses. Te rodami ne vien pētījumi par Latgales kultūrvēstures līdz šim mazpētītajiem aspektiem (debesu grāmatu fenomens), tradīcijām un konceptiem (svētceļojumi, lelle latgaliešu un baltkrievu kultūrā, Andrejdiena), valodu (tierdzeibys leksika latgaliešu, lietuviešu un baltkrievu valodās, lingvistiskā ainava Baltijas valstīs) un mūsdienu literatūru (Viļa Dzērvinīka, Anitas Liepas, Ingrīdas Tāraudas daiļrades aspekti, krievu dzejnieku rēzeknieša Jurija Tiņanova un Aleksandra Jahontova biogrāfisko datu precizējumi), bet ir arī iespēja palūkoties, "kas muzejiem vēderā".
Manuprāt, rakstu krājumā dominējošā starpdisciplinaritāte un starpkultūru sakaru meklējumi ļauj apkārt notiekošo uztvert kā veselumu, sistēmu, līdz ar to graujot stereotipus par vienas objektīvās patiesības esamību. Arī šis "Via Latgalica" numurs parāda, ka nav jābaidās izmantot latgaliešu rakstu valodu zinātniska teksta radīšanā. Rakstu autori ir gan filoloģijas programmas docētāji (A. Juško-Štekele, I. Šuplinska, S. Pošeiko, S. Ūdre, I. Atpile-Jugane), gan programmas maģistra programmas studenti – K. Macanova, N. Zvīdriņa.
Studentiem šī iespēja ļauj pārliecinošāk nonākt līdz novatoriem pētījumiem noslēguma darbos, savukārt docētāji savus pētījumus prezentē nodarbībās, rosinot jaunas pētījumu idejas arī bakalaura filoloģijas programmas studentiem. Katrs "Via Latgalica" VI publicētais raksts aicina lasītāju kļūt par līdzdomātāju un rosina tvert pasauli tās dažādībā, kā arī ļauj raisīties turpmākām pārdomām un iespējamām diskusijām ar publicēto rakstu autoriem. Un tieši šī atvērtība jaunajam un savstarpējā mijiedarbe ļauj jebkuram kļūt par daļu no "Via Latgalica"! Humanitāro zinātņu žurnāls "Via Latgalica" iznāk kopš 2008. gada, kopš 2010.gada ir pieejams EBSCO datu bāzē.
Finansiāli žurnāls ir tapis, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam projektā "Novadmācība" un valsts pētījumu programmas projektam "Vērtību aspekti Letonikā".
Ligija Purinaša, Akadēmiskās studiju programmas "Filoloģija" 2.kursa studente
Uz sarakstu