Āmulis – parazīts un simbols!
"Vai āmuļus var ieaudzēt dārzā uz kokiem?" Anna Aizputes novadā
Baltais āmulis (Viscum album) ir ziemzaļš augs, kas vairāk izceļas, kad kokiem nobirušas lapas. Gleznainais krūms aug uz citiem kokiem, tāpēc uzskatāms par parazītu. Āmuļa zari slīgst uz leju vai veido lodveida ceru, stumbrs, zari un lapas ir zaļdzelteni. Uz atsevišķiem šā divmāju auga krūmiem veidojas sievišķie un vīrišķie ziedi. Tie ir ir sīki, dzelteni un necili, zied martā, aprīlī. Savādi izlocīto, trauslo zaru žāklēs ogas ir pat ziemā. Auglis – balta, spīdīga oga ar līmveida mīkstumu un vienu sēklu.
Diemžēl sakuplojot āmulis nolemj sevi lēnai bojāejai, jo pats sevi nomāc un noēno, bet tam ļoti nepieciešama gaisma. Augšana pamazām samazinās, kad augs sasniedzis ogu ražošanas laiku.
Latvijā āmuļi konstatēti daudzviet, piemēram, Kurzemē – Rucavas, Nīcas, Priekules, Durbes un Grobiņas novadā. Koncentrēti tie ir Grobiņas un Durbes novadā, Liepājas pilsētā. Viens eksemplārs atrasts Dundagas novadā. Latgalē jaunākā atradne ir Lubānas pusē. Āmuļi aug uz kļavām, liepām, vītoliem, papelēm, ošlapu kļavām, ābelēm, bērziem. Iespējams, tas varētu būt koksnes dēļ, jo, sēkliņai nonākot uz koka, turpat arī jāiesakņojas. Skuju kokos āmuļu nav tāpēc, ka putnu sugas, kas pārnēsā parazīta sēklas, šos kokus neizvēlas. Tas saistīts arī ar skuju koku atšķirīgo fizioloģiju, tostarp ēteriskās eļļas izdalīšanos.
"Āmuļu augšanai nepieciešams koks, nevis augsne. Tos var iesēt februārī, martā, glumās, baltās ogas iespiežot koka, parasti ābeles, kļavas, liepas, mizā. Putniem lipīgais receklis, kas ir ap āmuļa sēklu, jānoslauka no knābja, tāpēc lidoņi to norīvē gar koka mizu," stāsta āmuļu pētnieks, biologs Ritvars Rekmanis. "Ja āmuļi savairojas lielā skaitā, koks pamazām aiziet bojā. Mazāk par desmit āmuļu lielam kokam netraucē. Āmulis ir dienvidu augs, kas labāk jūtas tur, kur siltākas ziemas. Ņemot sēklas no Kurzemē augošiem āmuļiem un iesējot tās, piemēram, Alūksnes pusē, sēklas, iespējams, neieaugs koksnē vai arī augiem regulāri apsals dzinumi. Pavairojot ģeneratīvi, neliels krūmiņš izaugs aptuveni desmit gadu laikā."
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza informē, ka atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 940 baltais āmulis ir mikrolieguma suga. Tas ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 apstiprinātajā īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
! No dabas šos augus iegūt nedrīkst. Taču, ja kāds grib audzēt dārzā āmuli, to var darīt, ja augs nopirkts oficiālā stādaudzētavā vai ir sertificētas sēklas.
Raksts tapis sadarbībā ar
Latvijas Avīze
Uz sarakstu
