Pļaviņās bīstamības dēļ slēgts tilts, nepietiek līdzekļu remontam
Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā bīstamības dēļ ir slēgts vēsturiskais trīslaidumu akmens mūra velvju tilts pār Vesetas upes veco gultni, taču pašvaldībai trūkst līdzekļu tā remontam, komentējot biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" bažas par tiltu stāvokli valstī, aģentūru LETA informēja Pļaviņu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Peņģerots.
Pļaviņu pašvaldības pārstāvis skaidroja, ka uz Pļaviņu novada Aiviekstes pagastam piederošā autoceļa "Gostiņi-Spridzēnu HES-Apvedceļš" atrodas 1925.gadā uzbūvētais trīslaiduma tilts pār Vesetas vecupi.
"Šis industriāli vēsturiskais tilts ir ekspluatācijai bīstamā stāvoklī un ir slēgts. Vairākkārt esam sarakstījušies ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Valsts kultūrkapitāla fondu, lūdzot sniegt finansiālu atbalstu šī objekta atjaunošanai, bet bez pozitīviem rezultātiem," skaidroja Peņģerots.
Viņš informēja, ka pašvaldībai piešķirto autoceļu uzturēšanas mērķdotāciju apjoms liedz iespēju veikt tik apjomīgus remontdarbus.
1925.gadā būvētais trīslaidumu akmens mūra velvju tilts pār Vesetas upes veco gultni Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā atrodas uz vecā zemesceļa Pļaviņas-Madona un pie vecās Vesetas ietekas Aiviekstē.
Viens remontējams tilts ir arī Baldones novadā, informēja Baldones novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Alma Šlosberga.
Viņa skaidroja, ka ir atdzinums par vienu tiltu, kas būtu remontējams, bet tas diemžēl jādara par pašvaldības līdzekļiem, kas līdz šim pietiekamā apjomā nav rasti.
Savukārt Dobeles novada pašvaldība noskaidrojusi, ka Dobeles novadā nav neviens no aptuveni 60 biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" pieminētajiem tiltiem, informēja pašvaldības pārstāve Dzintra Matisone.
Kā ziņots, ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai tiem jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionālajiem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.
SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.
LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs savukārt norādīja, ka 58 tilti Latvijā ir dramatiskā stāvoklī, taču valstī tiekot atļauts braukt pa tiltiem, kuri nav droši. Viņš skaidroja, ka tad jau "jālūdz Dievam cilvēkus sargāt uz tiltiem, ja valdība to nedara".
Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās "manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par "jaunām politikām".
"Lietojot jēdzienu "jaunās politikas", ceļu būves inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē," uzsver LCB pārstāvis.
Biedrība LCB kopā ar "Zemnieku saeimu" ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.
Uz sarakstu