Mitrā laika dēļ šķeldas katlumājām sāk trūkt kurināmā
Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča informē, ka ne tikai viņas pārvaldītajos pagastos, bet daudzviet Latvijā ir liela problēma ar koksnes izvešanu no mežiem. Trūkst ne tikai šķeldas, bet arī malkas, ar kuru kurināt krāsnis. Tāpēc nākoties kurināt arī ar mitru šķeldu, kam ir zema siltumatdeve. Turklāt, pēc kurināmā ir liels pieprasījums, tādēļ cenas ir augušas.
Viņa norāda, ka patlaban noslēgtie līgumi par šķeldas piegādi piegādātājiem kļuvuši ļoti neizdevīgi. Tāpēc kā atvieglojums tiek uztverta vēsts, ka šajās un tuvākajās dienās beidzot tiek solīts aukstāks laiks un zemes sasalšana, kas ļautu traktortehnikai sākt darbus. Ja neuzsals, šķeldas diez vai pietiks vairāk nekā pāris nedēļām. "Sēmes pagastā izmantojam arī ar malku kurināmus katlus, tāpēc ir alternatīva. Nezinu, ko dara tie, kuri kurina tikai ar šķeldu," piebilda Rabkēviča.
Kurināmā rezerves siltumapgādes uzņēmumi neveido. "Rezerves mums nav, bet šā gada nelabvēlīgā ziema būs rūgta mācība, un jau esam apspriedušies, ka nākotnē noteikti veidosim uzkrājumus. Ja ne šķeldai, tad malkai noteikti, lai tā būtu sausa un vajadzības gadījumā to varētu sašķeldot. Esam jau noskatījuši laukumu netālu no katlumājas - atcerēsimies vecos laikus, kad pie katlumājas bija malkas grēdas. Skats nav tas labākais, bet to darīsim, lai būtu mierīgāks prāts un miegs," saka pagastu vadītāja.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš norāda, ka uzņēmumi kurināmā rezerves neveido un šķeldu neuzkrāj. Tam nepieciešama teritorija, kā arī tas ir bīstami, jo šķeldai stāvot lielos daudzumos, tā var aizdegties. Vienīgi Liepājā esot uzkrāšanas laukums.
Problēmas ir arī lielākiem siltumuzņēmumiem. "Balvu enerģijas" valdes priekšsēdētājs Aivars Zāģers norāda, ka uzņēmumam koksnes pietikšot vēl apmēram mēnesim. Tiesa, pašlaik izmantotā slapjā šķelda nekāds labais risinājums neesot. Ja strauji uznāks lielāks aukstums, "uzkurināt siltumu" ar slapjo šķeldu būšot lielas problēmas.
Uz sarakstu