Kategorijas 
Ziņas & Raksti
5 teiksmas par Latvijas ezeros nogrimušām pilīm
Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.
Abgunstes muiža – vieta radošumam un iedvesmai
1780. gadā būvētā Abgunstes muižas ēka atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstē. To cēlis Johans Frīdrihs fon Mēdems pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri, savukārt vēlākos laikos greznā ēka izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Mūsdienās muižā noris dažādi mākslas simpoziji, tiek rīkotas izstādes, semināri un cita veida pasākumi, turklāt vasaras laikā muižas pilī tiek nodrošināta arī nakšņošana. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Jaunmoku pilij šogad 120 gadi!
Jaunmoku pils šogad atzīmē savu 120 gadu jubileju. Nozīmīgā svētku gada tematika ir "…dabiski…". Tā daudznozīmīgais moto caurvīs visus muzeja rīkotos Jaunmoku pils jubilejas gada pasākumus.
Tiek pētīti un atklāti arvien jauni pilskalni Latvijā
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.
2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis – Aizkraukles pilskalns un senpilsēta
Latvijas Arheologu biedrība, atzīmējot 100. dzimšanas gadu vienam no latviešu izcilākajiem arheologiem – Vladislavam Urtānam – par 2021. gada arheoloģisko pieminekli ir izraudzījusies Aizkraukles pilskalnu un senpilsētu.
5 pasaules vietas, kur baudīt virtuālus ceļojumus
Daudzi pasaules pieprasītākie ceļojumu galamērķi un vietas, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tagad piedāvā virtuālas ekskursijas, kas nozīmē, ka tev ir iespēja apmeklēt pasaulslavenus muzejus, kultūrvēsturiskus objektus un apskatīt daudz ko citu, nepieceļoties no sava dīvāna. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt pasauli, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ceļojumā.
5 hobiji visai ģimenei laikā, kad jābūt mājās
Tā kā šajā grūtajā laikā galvenokārt nākas uzturēties mājās, ir svarīgi atrast veidus, kā, tam par spīti, jauki pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Kā saka, katram mākonim ir zelta maliņa: mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pieraduši teikt, ka "nav pietiekami daudz laika", un pēkšņi tā ir atliku likām. Tāpēc tieši tagad ir īstā iespēja radošām aktivitātēm, mācībām, spēlēm, kā arī laika un enerģijas veltīšanai saviem tuviniekiem.
Vīgantes parks un tā zudušais dabas piemineklis
Vīgantes parks atrodas Staburaga pagastā, Daugavas kreisajā krastā, 200 metrus uz ziemeļiem no Staburaga, pie bijušās Vīgantes muižas. Lai arī par kādreizējās muižas apbūvi mūsdienās liecina klēts drupas, laukakmeņu mūra žogs, vairāki dīķi un dažādu koku sugu stādījumi, Vīgantes parks piedāvā iepazīt Staburaga apkaimes garo un tradīcijām bagāto vēsturi.
5 vietas Latvijā, kur gūt Ziemassvētku noskaņu
Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.
3 vietas Latvijā, kas saistītas ar vilkaču leģendām
Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.