Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Bukas muižas kungu nams – skaistā neoklasicisma ēka, kas gaida savu atdzimšanu
Siguldas novada Mālpils pagasta Bukās atrodas kāda muiža, kuras pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tā bija pazīstama ar vairākiem vārdiem: Hardemois, Bockenhof, Süddenbach, kas tika lietoti vēl 20. gadsimta 20. gados. Mūsdienās īpašums tiek saukts par Bukas (Buku) muižu, savu nosaukumu aizgūstot no tā ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. Buku muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Mēru muiža – Smiltenes novada muzeja mājvieta
Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēros atrodas Mēru muiža, kur vēl arvien slejas iespaidīgā muižas pils, kas ir celta 1905. gadā – romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kuri tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada vasarā muiža tika pārbūvēta skolas vajadzībām un šobrīd vairs nedarbojas. Muižas apkārtnes ainaviskumu papildina ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem dižozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma – lielākais Baltijā.
Ko apskatīt Viļa Plūdoņa memoriālajā muzejā "Lejeniekos"?
Bauskas novada Ceraukstes pagasta "Lejeniekos" atrodas latviešu skolotāja un dzejnieka, tautiskā romantisma pārstāvja Viļa Plūdoņa (1874–1940) dzimtās mājas, – mūsdienās memoriālais muzejs "Lejenieki", kas izveidots 1968. gadā. "Lejenieku" mājās ierīkota ekspozīcija par dzejnieka darbu, dzīvi un daiļradi. Lauku sētas ratnīcā apskatāma ratu kolekciju, bet klētī – tā laikmeta lauksaimniecības darba rīki un tehnika.
Valsts robežsardzes koledža aicina apmeklēt virtuālo izstādi "Valsts robežsardze 30 gadu laika robežās"
Ik gadu muzeji visā pasaulē 18. maijā atzīmē Starptautisko Muzeju dienu. Tie ir muzeju profesionālie svētki, kad sabiedrība pastiprināti pievērš uzmanību muzeju organizētajām aktivitātēm un saņem iespēju iepazīt katra muzeja krājumos esošās bagātības, savukārt muzejiem tā ir iespēja sekmēt un veicināt sabiedrības intelektuālo, sociālo un garīgo izaugsmi.
Jaunmoku pils – vieta atpūtai un piedzīvojumiem
Skaistā Jaunmoku pils, kas celta 1901. gadā pēc vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta neogotisma stilā un daļēji arī jūgendstilā, atrodas Tukuma novada Tumes pagastā. Ēka tika veidota kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību nams. Jaunmoku pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
5 Latvijas svētvietas – liecības no sendienām
Svētvietas ir vietas, kam ir ļoti augsta enerģētika un strāvojums; tās parasti ir apvītas ar kultiem, nostāstiem un teikām, tām ir sena vēsture, kā arī īpatnējs un daudziem neizprotams pievilkšanas spēks. Līdz mūsdienām ir saglabājušās ziņas par senajās svētvietās reiz piekoptajiem dažādajiem rituāliem, ko veikuši mūsu senči.
Kad vītero putni un zied mežābeles – ko redzēt Ukru gāršā?
Ukru gārša ir Tērvetes upes krastos izvietojies dabas liegums Tērvetes un Auces novadā, Bukaišu un Ukru pagastā, dienvidos robežojoties ar Lietuvu, un tas izveidots 1999. gadā. Šajā gāršas tipa mežā aug ozoli, tai skaitā daudz dižozolu, liepas, oši un citi lapu koki; dažviet sastopami arī egļu meži. Lieguma teritorijā ir izveidota "Dabas un meža zinību taka".
5 vietas, kur doties atpūtā svētku brīvdienās
Klāt jau maijs, un, lai gan laiks šogad nav tik silts, kā ierasts, daba ir pamodusies un zaļo, puķes ir sākušas ziedēt, koku lapas pilnā sparā plaukst, ir dzirdamas putnu dziesmas, un tā vien prasās tuvojošās brīvdienas pavadīt pie dabas. Raksta turpinājumā pieci brīvdienu galamērķi – pastaigu un apskates vietas visā Latvijā, kur baudīt pavasari!
Iepazīsti dzirnavu darbības principus Rideļu dzirnavās
Rideļu dzirnavas atrodas Engures novada Engures pagastā, kur tās bijušas jau ļoti ilgi. 1863. gadā, kad Engures ezeru savienoja ar jūras līci, ūdens līmenis ezerā nokritās gandrīz par diviem metriem, un grāfs Landsdorfs uzbūvēja lielas dzirnavas, ko darbināja ūdens rats. Lai arī mūsdienās tās graudu pārstrādei vairs neizmanto, gan dzirnavas, gan ezers un tā apkārtne ir teicama vieta atpūtai un dabas baudīšanai.
5 Lieldienu olu krāsošanas receptes
Olu jau kopš seniem cilvēki saista ar sauli, auglību un jaunas dzīvības sākumu, jo no tās rodas jauna dzīvība; tāpat tā ir noslēpumu, burvestību un pat Visuma simbols. Pirms olu sāka saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to izmantoja un godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Viena no Lieldienu populārākajām tradīcijām ir olu krāsošana un vārīšana.