Zolitūdes traģēdijas parlamentārai izmeklēšanas komisijai pirmie secinājumi
Starpziņojumu plānots publiskot Saeimas pavasara sesijas noslēgumā, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo Saeimas Preses dienestā.
Lai informētu sabiedrību par komisijas darbu, komisija nodrošina iespēju sēdes vērot tiešraidē. Papildus tam pirmo reizi parlamentāro izmeklēšanu vēsturē ir izveidota komisijas mājaslapa, kurā apkopoti jau pirmie secinājumi.
Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis atzīst, ka "man ļoti gribētos noticēt, ka valsts ir mācījusies no šīs asiņainās traģēdijas, bet ar skumjām ir jāsecina, ka arī pēc traģēdijas uzlabotais normatīvais regulējums būvniecības jomā nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties. Valsts līmenī joprojām nav atrisināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli, un arī pati būvniecības kontrole valstī ir vairāk deklaratīva un formāla. Tajā pašā laikā ir vērojami arī uzlabojumi un esmu pārliecināts, ka Ekonomikas ministrija un Saeima šo situāciju spēs labot!"
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija apkopojusi pirmos septiņus secinājumus:
- Valsts Būvinspekcija 2009. gada valsts budžeta konsolidācijas apstākļos, tika bezatbildīgi likvidēta, kā rezultātā uzraudzība un kontrole kopumā būvniecības jomā tika būtiski samazināta. Atbildības pārlikšana uz pašvaldību pleciem nebija pārdomāta un pārraudzīta no Ekonomikas ministrijas puses. Valsts uzraudzības vājināšanās radīja visatļautības un bezatbildības gaisotni, kas agrāk vai vēlāk nevarēja nenovest līdz asiņainai traģēdijai (skatīt šeit).
- Esošais Būvniecības likums ir jāpilnveido. Tas nepieciešams, lai tiktu novērsta tiesību normu pārklāšanās un novecojušas normas tiktu aizstātas ar citām Eiropas un starptautiskajai praksei atbilstošām normām (skatīt eksperta secinājuma (1) punktu šeit).
- Līdz Zolitūdes traģēdijas brīdim (2013. gada 21. novembrim) Latvijas valstī nepastāvēja normatīvs akts, kurā būtu iekļauts likumisks pienākums tērauda būvkonstrukcijas projektēt pēc noteikta valsts izdota likuma vai noteikuma. Plašas interpretācijas iespējas radīja riskus, kas, iespējams, noveda pie Zolitūdes traģēdijas (skatīt eksperta secinājuma (2) punktu šeit).
- Ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā, nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas, jo atbildīgās iestādes nepārbauda, vai iesniegtie aprēķini slodzēm ir sastādīti pareizi un aprēķinam iekļautie dati ir iekļauti pareizi. Tādējādi ir pierādījies, ka tradicionālā pieeja, kad katrai pašvalībai ir savs būvniecības kontroles departaments un sava individuālā pieeja jautājumu risināšanā, nedarbojas, jo nepastāv vienotas kontroles procedūras (skatīt eksperta viedokļa (4) punktu šeit).
- Valsts līmenī netiek risināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Lai arī būvizstrādājumu kontrole tiek deleģēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr praksē kontrole notiek izvēles kārtībā vai, reaģējot uz jau esošu problēmu, tas ir sekām (skatīt eksperta secinājuma (3) punktu šeit).
- Būvniecības kontrole valstī nav pietiekami noregulēta, un faktiski tā ir deklaratīva, jo pēc spēkā esošās normatīvās bāzes, pašvaldību būvvaldes veic vien formālu un pēc būtības tikai dokumentāru kontroli (skatīt eksperta viedokļa (6) punktu šeit).
- Būvniecības normatīvajos aktos nav noteikta solidāra atbildība starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertu. Esošā prakse liecina, ka, sabrūkot ēkai, nav neviena, kas būtu par to atbildīgs. Rezultātā var novērot bezatbildīgu juridisko labirintu futbolu, kas grauj uzticību valsts pārvaldei un varai kopumā. Sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties (skatīt eksperta viedokļa (5) punktu šeit).
Jāatzīmē, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšanas komisija darbojas jau četrus mēnešus, un to laikā ir notikušas 11 sēdes. Komisija savā darbā ir piesaistījusi 18 pastāvīgos ekspertus no 13 organizācijām un sēžu laikā ir aptaujājusi 45 amatpersonas un ekspertus. Saskaņā ar Saeimas lēmumu, parlamentārā izmeklēšana noslēdzas 2015.gada 11.novembrī ar galaziņojumu.
Uz sarakstu
