Zero waste dzīvesstila principi
Pastāv daudz un dažādu veidu, kā ieekonomēt gan laiku, gan līdzekļus. Zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids apvieno abus šos principus, jo tā pamatā ir ideja nepirkt to, kas vispār nav nepieciešams, un censties aiz sevis atstāt pēc iespējas mazāk atkritumu. Šāda dzīvesveida kustība aizsākusies jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un varētu teikt, ka šī kustība aizsākusies dēļ rūpēm par dabu un tās tīrību.
Daudziem mūsdienu pasaulē atkritumu šķirošana šķiet kā apgrūtinājums un diskomforts, taču pasaulē ir resursu un platības limiti, un tieši zero waste pārstāvji to uzskatāmi parāda lielākajai daļai sabiedrības. Latvijā ik gadu uz vienu iedzīvotāju veidojas ap 410 kilogramu sadzīves atkritumu (Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" dati par 2016. gadu). Tas ir par 70 kilogramiem mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienības iedzīvotājs patērē, tomēr šīs skaitlis ir liels.
Ikvienam no mums mājās ir neiedomājami daudz lietu. Bet, objektīvi izvērtējot, cik procentu mēs no visām šīm lietām izmantojam? Zero waste princips ir pārstrāde un vairākkārtēja lietošana. Zero waste entuziasti nelieto plastmasas salmiņus, bet priekšroku dod metāla salmiņiem, jo tos var lietot gadiem ilgi. Tāpat zero waste kustības dalībnieks uz veikalu dodas ar auduma maisiņu, augļus un dārzeņus neliek plastmasas maisiņos, bet nosver tāpat, un arī citiem sveramajiem produktiem ņem līdzi savus iepakojumus, piemēram, stikla burkas, bet gaļas produktus ir iespējams ietīt arī papīrā, kas būs dabai daudz draudzīgāk.
Ir pierādīts, ka plastmasas produkti dabā pārstrādājas pat 500 un 1000 gadus. Savukārt folija un stikls dabā nesadalās vispār. Daudzi zero waste oponenti pārstāv viedokli, ka tā ir tāda niekošanās vien, ja to dara tikai daļa iedzīvotāju, jo ir jādomā globāli, lai panāktu nopietnus rezultātus vides tīrības ziņā.
Savukārt zero waste aktīvisti uz to atbild – tas ir tikai un vienīgi cilvēku slinkums, jo atkritumu šķirošana īpašas pūles neprasa. Un tomēr, ja veikalos netiktu pārdoti produkti iepakojumos, tad patērētājam nebūtu izvēles un tiktu pirkti produkti dabu saudzējošos veidos. Šajā virzienā ejam pavisam lēniem soļiem un tomēr – bezmaksas plastmasas maisiņi vairs nav tik pieejami tirzniecības vietās, un ir arī citas alternatīvas – kartona kastes, kur salikt produktus, tāpat arī izturīgi papīra maisiņi vai masiņi, kas veidoti no materiāliem, kas dabā sadalās daudz īsākā laika periodā nekā plastmasas izstrādājumi.
Latvijā ir daudz entuziastu, kas savu dzīvesveidu popularizē sociālajos tīklos Facebook, Instagram, Youtube un ar savu paraugu iedvesmo citus, tāpat tiek rīkoti aizvien vairāk pasākumu un semināru, kur par šīm nozīmīgajām tēmām tiek runāts, tiek rīkotas arī talkas un citas aktivitātes. Tāpat atzīstami ir tas, ka ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās lēnām parādās zero waste veikali un pat kafejnīcas.
Daudzviet iespējams uzpildīt ūdeni vai pat kafiju līdzpaņemtā traukā, tādējādi gan neradot atkritumus, gan ieekonomējot, jo daudzviet tiek piedāvātas atlaides par šādu rīcību. Arī tiek radīti jauni produkti, piemēram, šampūnziepes, tā neatstājot katru mēnesi aiz sevis šampūna un kondicioniera plastmasas pudeli. Un šīs mazās lietiņas, kuras ikdienā sākam piekopt, palīdz uzturēt vides tīrību un, protams, ieekonomēt, jo tas jaunākās paaudzes virtuves kombains nemaz arī tik vajadzīgs nav un netiek nopirkts, bet kosmētiku var pavisam viegli pagatavot arī pats.
Kā redzams, zero waste principi kļūst arvien vērtīgāki, turklāt arī pieejamāki, arī tiem, kuri domā par to, kā tērēt mazāk un iekrāt vairāk.
Uz sarakstu
