Zemgalē cilvēkiem ar invaliditāti vislabākā pieejamība ir lielveikalos
Apsekojot Zemgales reģiona pilsētas, vides pieejamības apsekošanas projekta Mapeirons ekspertu komanda secināja, ka šajā reģionā cilvēkiem ar invaliditāti visbiežāk ir pieejami tieši lielveikali. Vislabākā situācija ar vides pieejamību ir lielajās reģiona pilsētās, taču daudzajos Zemgales ciemos, cilvēkam ar invaliditāti var būt grūti aiziet pie ārsta, vai veikt citas ikdienā svarīgas lietas.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja "Deep White" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Juliana Maniševa, Zemgales reģionā vides pieejamības eksperti apskatīja objektus visās vides pieejamības mobilās aplikācijas Mapeirons kategorijās: naktsmītnes, ēdināšanas iestādes, NVO, sabiedriskās iestādes, veikali, transports, medicīnas un sociālie pakalpojumi, aptiekas, izglītība, izklaides vietas un Babyroom (vietas, kas ir piemērotas ģimenēm ar maziem bērniem un bērniem ratiņos). Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts un pašvaldību institūcijām, tūrisma objektiem un aptiekām. Šajā apsekošanas reizē mobilās aplikācijas Mapeirons datu bāzei tika pievienoti 205 daļēji vai pilnībā pieejami objekti.
"Šīs apsekošanas laikā lielāku uzmanību pievērsām tieši valsts un pašvaldības institūcijām, tomēr visvairāk pieejamo objektu, ko pievienojām aplikācijai Mapeirons, bija kategorijā "Veikali". Tas norāda uz to, ka tieši privātais sektors pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai telpas būtu pieejamas ikvienam apmeklētājam, tajā skaitā arī cilvēkiem ar invaliditāti" komentē Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs.
Biežākais iemesls, kādēļ ēka nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par tiem. Tieši stāvas uzbrauktuves, šauras durvis un paaugstināti sliekšņi ir biežākie trūkumi vides pieejamībā. "Biežākais aizbildinājums no uzņēmēju puses saistībā ar kritēriju neievērošanu, ir līdzekļu trūkums. Taču ir vairāki gadījumi, kad vides pieejamības jautājums ir atrisināms ar minimāliem finansiāliem ieguldījumiem, piemēram, uzbrauktuves uzstādīšana, vai roktura piestiprināšana blakus labierīcībām nemaksā dārgi, taču cilvēkam ar invaliditāti tas nozīmē ļoti daudz un būtiski atvieglo ikdienas gaitas," stāsta Balodis.
Kritēriji vides pieejamības apsekošanai ir visai vienkārši, taču ikvienam no tiem ir sava specifika un standarti. "Sākumā tiek vērtēta piekļuve ēkai - kādas ir ietves pie konkrētās ēkas, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzēta stāvvieta. Tālāk apskatām iekļūšanu ēkā - vai ir skaidras norādes, uzbrauktuve, vai galvenā ieeja ir pieejama, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti jāiet no sētas puses. Iekštelpās apskatām gan durvju platumus, gan labierīcības, apgaismojumu, norādes un audio risinājumu pieejamību, kas nepieciešami, lai cilvēki ar dažāda veida invaliditāti varētu ne vien iekļūt ēkā, bet arī ērti justies tajā," skaidro Tālis Bērziņš, Mapeirons projekta vides pieejamības speciālists.
Vides pieejamības apsekošana visā Latvijā tiek veikta ar VAS "Latvijas dzelzceļš", uzņēmumu "Rimi Latvia", "Ecolines" un "Sixt" atbalstu. Pilnībā un daļēji pieejamie vides objekti – ēdināšanas, kultūras, medicīnas, sabiedriskās iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, transporta pakalpojumi, un citi ir apkopoti pirmajā vides pieejamības mobilajā aplikācijā Mapeirons, kas pieejama mājaslapā www.mapeirons.lv, Google Play un AppStore. Plašāka informācija Mapeirons mājaslapā www.mapeirons.lv.
Uz sarakstu
