Zemgalē biežāk nekā citviet remontē guļamistabas
Aptuveni katrs piektais aptaujātais Zemgales iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc "DNB" bankas, kas ir viena no vadošajām hipotekārajā kreditēšanā aktīvajām bankām, pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt tie zemgalieši, kas remontu jau nesen ir veikuši vai veic patlaban, visbiežāk ir remontējuši guļamistabas. Salīdzinot ar citiem reģioniem, remonta veicēji Zemgalē biežāk nekā citviet remontdarbu laikā ir pārsnieguši plānotās izmaksas.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja "DNB" bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika lapsa, katrs ceturtais aptaujātais zemgalietis patlaban veic mājokļa remontu. 14,3% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Salīdzinoši neliela starpība ir starp respondentiem, kuri mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 14,3% un 17,5%). Kurzemē situācija ir ļoti līdzīga. Latgalē biežāk nekā citos reģionos iedzīvotāji remontu veikuši šogad un senāk nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt Vidzemē biežāk nekā citos reģionos iedzīvotāji veikuši remontu pirms viena līdz diviem gadiem.
Zemgalieši remonta veikšanā visvairāk uzticējušies paši saviem spēkiem. To atzina teju puse jeb 46,7% respondentu. Turpretī aroda meistari piesaistīti brīžos, kad nepieciešama amatnieka (24,4%), elektriķa (15%), santehniķa (11%) vai cita speciālista palīdzība. Visbiežāk Zemgales iedzīvotāji remontējuši savas guļamistabas (42,2%), vienlīdz daudz (26,7%) remonts veikts arī viesistabās un virtuvēs, bet teju katrs ceturtais respondents remontu veicis visās istabās. Savam skatījumam zemgalieši pilnībā uzticējušies arī interjera iekārtošanā, jo atšķirībā no Kurzemes un Latgales, kur interjera dizainera pakalpojumus izmantojuši attiecīgi 2,1% un 1,9% respondentu, Zemgales iedzīvotāji šo pakalpojumu nav izmantojuši.
Īpaši bieži (51,1%) respondenti Zemgalē veikuši grīdu nomaiņu vai atjaunošanu. Līdz ar remonta veikšanu Zemgalē dzīvojošie iegādājušies arī jaunas mēbeles (35,6%) un mainījuši santehniku (35,6%). Katrs ceturtais remonta ietvaros iegādājies virtuves iekārtu, kā arī jaunu santehniku, bet 22,2% gadījumu atjaunoti vai mainīti logi. Arī citos reģionos vispopulārākais remonta laikā veiktais darbs ir grīdas seguma nomaiņa vai atjaunošana. Kurzemē biežāk nekā citos reģionos respondenti veikuši kosmētisko remontu (14,6%). Vidzemē biežāk nekā citviet īstenota sienu uzlabošana – apdare, siltināšana, tapešu maiņa utt. (25,6%). Savukārt Latgalē salīdzinājumā ar citiem reģioniem visbiežāk īstenotie darbi remonta laikā bijuši jaunu mēbeļu iegāde (53,8%), santehnikas nomaiņa (46,2%), logu nomaiņa vai atjaunošana (40,4%) un jaunas sadzīves tehnikas iegāde (36,5%).
Katrs desmitais aptaujātais zemgalietis pēdējo reizi veiktajā mājokļa remonta laikā ir iztērējis 3001 līdz 5000 eiro. Katram ceturtajam respondentam remonta izmaksas bijušas 1001 līdz 3000 eiro apmērā, bet puse aptaujāto iekļāvušies 1000 eiro robežās. Pamatīgāku remontu veikšanai tērētas arī daudz apjomīgākas summas – 5001 līdz 10 000 eiro apmērā (12,5%) un pat virs 20 0001 eiro (2,5%).
"Lai arī lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka mājokļa remonta izmaksas seguši no saviem personīgajiem līdzekļiem, gandrīz katrs piektais respondents Zemgalē atzīst, ka izmantojis bankas aizdevumu. Vidzemē un Latgalē bankas aizdevumu izmantojušo respondentu skaits ir 5-6% robežās, savukārt Kurzemē aizdevumu izmantojis tikai katrs desmitais remonta veicējs," aptaujas rezultātus atklāj "DNB" bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
"Bankas aizdevums mājokļa remontam un labiekārtošanai dod iespēju ne tikai darbus veikt ātri un pēc vēlamā grafika, bet arī ietaupīt līdzekļus, iegādājoties nepieciešamos būvmateriālus vienlaicīgi un izmantojot apjoma atlaides. Lai plānotie mājokļa remontdarbi vai labiekārtošanas darbi būtu maksimāli izdevīgi un lai kopīgi ar bankas speciālistu būtu iespējams pieņemt vislabāko lēmumu par iespējamo aizdevuma veidu, pirms darbu uzsākšanas būtiski ir veikt izdevumu aprēķinu un sagatavot darbu tāmi," turpina Kaspars Anckalniņš.
Lai arī cik smalki iepriekš aprēķinātas remontam nepieciešamās izmaksas, bieži vien darba gaitā rodas jauni, iepriekš neparedzēti apstākļi. Atklājot savu pieredzi, lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka sākotnēji plānotās izmaksas nav iekļāvušās reālajās remonta izmaksās. Teju ceturtā daļa Zemgales respondentu atzina, ka remonta izmaksas ievērojami pārsniedza plānotās, savukārt 44,4% aptaujāto norādīja, ka izmaksas nedaudz, tomēr pārsniegušas plānotās. 13,3% respondentu remonta gaitā izdevies precīzi iekļauties remontdarbiem atvēlētajā budžetā, bet 6,7% aptaujāto Zemgales iedzīvotāju pēc remonta paveikšanas bijis patīkams pārsteigums – izmaksas bijušas mazākas, nekā sākotnēji plānots. Tieši zemgalieši salīdzinājumā ar citu reģionu iedzīvotājiem ievērojami pārsnieguši plānotās izmaksas, taču visprecīzākie plānotāji izrādījušies vidzemnieki – 15,4% aptaujāto precīzi iekļāvušies plānotājās izmaksās.
Remontdarbi Zemgalē noritējuši gana raiti, jo katram piektajam respondentam remontu izdevies īstenot mēneša laikā. Teju 30% respondentu iekļāvušies divu līdz trīs mēnešu periodā, 17,8 % respondentu remontu veikuši nedēļas laikā, bet pārējiem tas aizņem laiku no četriem mēnešiem un ilgāk. Visātrāk remontdarbus veic Kurzemes iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi iekļaujas mēneša laikā, bet vidzemnieki ir līderi visilgāko remontdarbu veikšanā.
Pēc "DNB" bankas pasūtījuma aptauju 2015.gada septembrī veica pētījumu kompānija "Berg Research".
Uz sarakstu
