VM Stradiņa slimnīcas būvniekiem sankcijas nepiemēro; FM domā, ka bez tādām neiztikt

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka soda sankcijas, visticamāk, būs jāpiemēro, citādi tādas Latvijai var piemērot Eiropas Komisija (EK), kas ir galvenā slimnīcas vērienīgo būvdarbu finansētāja.
Jaunākā informācija no Rīgas pilsētas būvvaldes liecina, ka no būvdarbu veicēju - pilnsabiedrības "SBRE" - puses saņemti dokumenti par defektu novēršanu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecībā. Deformāciju dēļ no 11.februāra slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecības darbi bija apturēti.
Būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs stāstījis, ka no maija celtniekiem ir atļauti būvdarbi blokos, kur bija konstatētas nebūtiskākās problēmas, piemēram, energoblokā, un tur darbus drīkst turpināt. Jaunā korpusa pirmajā un otrajā blokā, kur bija konstatētas lielākās problēmas - deformētas kolonnas un sijas, problēmas ar vertikalitāti, aprīlī būvniekiem tika atļauts novērst defektus, bet ne sākt būvdarbus. "Tā kā celtnieki ir iesnieguši dokumentus par defektu novēršanu, būvvalde tos pārbaudīs un noskaidros, vai tiešām defekti ir novērsti," sacījis Vircavs. Tikai pēc tam būvvalde varēs lemt, vai atļaut atsākt būvdarbus.
Problēmas būvniecībā ietekmē kopējo projekta gaitu, un joprojām pastāv bažas, vai kavēto celtniecības termiņu dēļ varēs saņemt finansējumu no Eiropas Savienības. VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa sacīja, ka valdība devusi atļauju sagatavot dokumentāciju iesniegšanai EK ar lūgumu atzīt Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību par lielo projektu, jo tad tā būvniecība būtu jāpabeidz līdz 2017.gada martam. Finanšu ministrijā apstiprina - neformāli saņemta informācija, ka EK patiešām var izpildīt šo lūgumu un ir "100 procentu cerības, ka komisija šo projektu apstiprinās kā lielo". Oficiāli dokumenti EK jāiesniedz līdz jūnija beigām.
Tomēr aizķeršanās un kļūdas, arī, būvnieku vārdiem runājot, neparedzētas situācijas, nesniedz garantiju, ka arī turpmāk neradīsies kādas problēmas un būvniecība ritēs raitāk. Stradiņa slimnīcas pārstāvji skaidro, ka būvnieki ir nomainījuši projekta vadību un kopumā ir "mainījusies arī attieksme". Uz jautājumu, vai pret būvniekiem nav jāīsteno soda sankcijas vai soda procenti, jo celtniecība būtiski atpaliek no saplānotā darbu grafika, Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls skaidrojis, ka pašlaik nav iestājušies tādi apstākļi, lai šos līgumā ar būvniekiem paredzētos soda procentus pieprasītu, jo kopumā būvniecības termiņi tiek ievēroti. Tāpat ar būvniekiem plānots pagarināt līguma termiņu līdz decembra beigām. "Mēs neejam karot, mēs ejam uz to, lai slimnīcas jaunā korpusa pirmā kārta tiktu pabeigta, lai celtniecības darbi neapstātos un tur [Stradiņa slimnīcas teritorijā] nepaliktu tā, kā ir pašlaik," sacījis Štāls. Tāpēc soda sankciju apmērs nav rēķināts. No projekta uzraugu stāstītā nākas secināt: ja soda sankcijas piemērotu jau tagad, varētu draudēt būvnieka makstātnespējas risks, jaunais slimnīcas korpuss pārvērstos par nepabeigtu monstru.
Finanšu ministrija gan domā, ka par soda sankcijām aizmirst nevajadzētu un tās vajadzēs piemērot, jo citādi pati Latvija var saņemt sankcijas no projekta līdzfinansētājiem EK.