Banner 980x90

Viļānos tikās Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas pašvaldību vadītāji

Publicitātes foto/ Foto: Vilani.lv
Publicitātes foto/ Foto: Vilani.lv
Svētdien, 23.septembrī Viļānos norisinājās kārtējā Eiroreģiona "Ezeru zeme" Padomes sēde, kurā piedalījās Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas pārstāvji – pašvaldību vadītāji, attīstības, plānošanas un investīciju nodaļu vadītāji, kā arī citu iestāžu pārstāvji, kuru darbs ir saistīts ar pārrobežu sadarbības attīstību. 

Kā pilsētas informācijas portāls Rezekne24.lv uzzināja Viļānu novada pašvaldībā, eiroreģiona "Ezeru zeme" Padomes sēdes notiek divreiz gadā. Šoreiz pienāca Viļānu novada kārta uzņemt viesus. Ik reizi šīs starptautiskās sēdes politiķiem sniedz iespēju satikties un pārrunāt pārrobežu reģionam raksturīgās problēmas, meklēt to risinājumus, kā arī noteikt tālākās sadarbības virzienus un jomas.

Sveicot Padomes sēdes dalībniekus, Viļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka pateicoties Eiroreģiona darbībai, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valstu robežas kļuva nevis par attālinošo elementu, bet gan par pierobežu pašvaldības vienojošo aspektu.

Būtiska loma Eiroreģiona ikdienas darbā ir diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsuls Daugavpilī Vladmirs Klimovs (Владимир Климов) uzsvēra veiksmīgos Eiroreģiona "Ezeru zeme" biedru sadarbības piemērus, kā arī sasniegtos rezultātus – reģionā tiek attīstīti ekonomiskie sakari, ir sakārtota vīzu izsniegšanas sistēma. Latvijas Republikas konsulāta vadītājs Vitebskā Uģis Skuja aicināja pašvaldību pārstāvjus arī turpmāk strādāt pie reģionam raksturīgiem izaicinājumiem.

Sēdes laikā vairākkārtēji tika uzsvērta doma, ka Eiroreģionu tā biedriem nevajadzētu uzskatīt vienīgi par finansējuma iegūšanas mehānismu no Eiropas Savienības fondiem. To atzina arī Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Draudzība un sadarbība – tie ir galvenie Eiroreģiona darbības virzieni.

Viļānu sēdē Eiroreģionā "Ezeru zeme" tika uzņemts vēl viens biedrs – Vitebskas rajona Deputātu padome (Baltkrievija). Ar Vitebskas rajonu ilgus gadus sadarbojās Daugavpils novada pašvaldība, veiksmīgi attīstot ekonomiskos sakarus, kā arī veicinot sadarbību kultūras, izglītības un tūrisma jomā un tā parādot, ka Vitebskas rajona pašvaldība ir uzticams sadarbības partneris.

Dalība Padomes sēdē ir vērtīga ne tikai kā politiķu tikšanās, bet arī kā tikšanās ar pārrobežu sadarbības ekspertiem, iegūstot informāciju un idejas jaunām sadarbības formām un projektu realizācijai. Šī gada 21.septembrī tika atklāta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020.gadam. Informāciju par to, kādas ir prasības šīs programmas atbalstāmajiem projektiem, sēdes dalībniekus informēja pārrobežu sadarbības eksperts Georgijs Baraņecs (Георгий Баранец) (Baltkrievija). Par ilgtspējīgas attīstības projektiem Baltkrievijas pašvaldībās stāstīja nevalstiskās organizācijas "Interakcija" eksperti Ivans Ščedrenoks (Иван Щедренок) un Irina Ivanova (Ирина Иванова).

Pēc sēdes noslēguma sēdes dalībnieki devās apskatīt Viļānu novada uzņēmumus, kas novadu raksturo kā lauku zinātnieku novadu – A/S Lopkopības izmēģinājumu stacija "Latgale" un A/S "Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija". Iepazīšanās ar Viļānu novadu noslēdzās Sv.Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcā.

Galvenā doma, kas caurvijās visai darba kārtībai 23.septembrī, bija turpmākā sadarbība pašvaldību līmenī, atceroties, ka Eiroreģions netika izveidots tikai un vienīgi materiāla labuma iegūšanai. Komunikācijai un kopīgu problēmu risināšanai ir atkal jākļūst par galveno tēmu pārrobežu sadarbības ietvaros, kas sēdes laikā Viļānos vismaz uz brīdi tika panākts.

Eiropas līmenī Eiroreģioni ir īpaša pārrobežu sadarbības forma – tāda veida sadarbībā iesaistās valstu pierobežas zonās esošās teritoriālas vienības, lai risinātu kopīgas problēmas. Šobrīd Eiropā darbojas vairāk nekā 100 Eiroreģioni. Ideja par Eiroreģiona "Ezeru zeme" izveidi radās 1998. gadā, ņemot vērā senas sadarbības tradīcijas starp Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pašvaldībām. Vēsturiski Eiroreģiona izveidē piedalījās trīs pašvaldības: Krāslava Latvijā, Braslava Baltkrievijā un Ignalina Lietuvā. Šodien Eiroreģionā ir pārstāvētas jau 34 pašvaldības no visām trim valstīm, kas paver vēl plašākas sadarbības iespējas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)