Ventspils ostā kravu apgrozījums samazinājies par 18,38%
Šī gada pirmajos divos mēnešos Ventspils ostas termināļi pārkrāvuši 3,9 miljonus tonnu kravu, kas ir par 18,38% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.
Kā aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, šī gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,1 miljons tonnu kravu un tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos februārī nedaudz atpalika no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Gada otrais mēnesis pārkrauto kravu apgrozījuma ziņā bijis labāks nekā janvāris, kad pārkrāva 1,8 miljonus tonnu kravu, tomēr zemie janvāra rādītāji negatīvi iespaido kopējos līdzšinējos gada apgrozījuma datus, skaidroja brīvostas pārvaldē.
Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 000 tonnu jeb 24% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas, norādīja brīvostas pārvaldē. Savukārt AS "Baltic Coal Terminal" terminālī pārkrauts par 438 000 tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos divos mēnešos, un arī tur netiekot izmantota pat puse termināļa jaudas.
Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība šogad vērojama AS "Kālija parks" terminālī, kur divos mēnešos pārkrauti 35 000 tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas, piebilda brīvostas pārvaldes pārstāve.
Salīdzinoši mazāks kravu apgrozījuma samazinājums bijis dažos citos termināļos - AS "Ventspils tirdzniecības osta" terminālī pārkrauts par 11% mazāk kravu mazāk kravu nekā pirms gada, SIA "Ventamonjaks" samazinājums bijis par 24%, SIA "Ventall Termināls" - par 6% un SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" - par 10%.
Savukārt AS "Ventbunkers" pirmajos divos mēnešos kravu apgrozījumu palielinājis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pārkraujot 455 000 tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai pusei no termināļa iespējamās jaudas, piebilda brīvostas pārvaldes pārstāve. Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk šī gada sākums aizvadīts AS "Ventspils Grain Terminal", kur pārkrauti 46 000 labības - izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas, norādīja brīvostā.
Par 15% kravu apjomu palielinājis SIA "Ventplac" terminālis, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas. Gandrīz līdzvērtīgi iepriekšējam gadam darbs ritējis SIA "Ventamonjaks Serviss" terminālī, kur pārkrauti 35 000 tonnu kravu.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā, akcentēja Ieviņa.
Investīciju programmas īstenošanai brīvostas budžetā plānoti astoņi miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Turpinās jau pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē un Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots sākt ostas promenādes atjaunošanas darbus.
Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte, norādīja Ieviņa, skaidrojot, ka tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno - teritorijas attīstītāja - funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
Uz sarakstu
