VARAM atgādina par iedzīvotāju tiesībām vērsties tiesā saistībā ar vides pārkāpumiem
VARAM ir Orhūsas Konvencijas nacionālais kontaktpunkts Latvijā un nepieciešamības gadījumā aicina iedzīvotājus vērsties ministrijā pēc palīdzības.
Orhūsas Konvencija vides aktīvistiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam paredz tiesības pieprasīt un iegūt ar vidi saistītu informāciju, piedalīties lēmumu pieņemšanā ar vidi saistītos jautājumos, kā arī vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā, atsaucoties uz šo starptautisko tiesību aktu.
"Piemēram, ja vides aktīvistu redzeslokā nonāktu informācija, ka valsts pārvaldes iestāžu darbības vai bezdarbības dēļ varētu rasties potenciāli riski videi un dabas aizsardzībai, tad tie, pamatojoties uz Orhūsas Konvencijā ietvertajām tiesībām, varētu vērsties valsts institūcijās gan ar informāciju pieprasījumiem un sūdzībām par konkrēto rīcību, gan arī ar pieteikumiem administratīvajās tiesās," skaidro Vaļuma.
Kopš Latvija ir uzņēmusies Orhūsas Konvencijas saistības, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pamattiesības pēc informācijas, līdzdalības un tiesiskuma ar vidi saistītos jautājumos. Proti, iedzīvotājiem ir tiesības gan pieprasīt informāciju no valsts iestādēm, gan arī iesniegt tiesā prasības ar vidi saistītos jautājumos. Tāpat Orhūsas konvencija paredz, ka ar vidi saistītai informācijai jābūt gan viegli pieejamai ikvienam interesantam, gan viegli uztveramai.
Orhūsas Konvencijas nacionālais kontaktpunkts ir VARAM juridiskā departamenta juriste Marta Ošleja. Tas nozīmē, ka ikviens var vērsties ministrijā ar iesniegumu, un, ja tas atteiksies uz Orhūsas Konvencijas prasībām, iedzīvotājam tiks sniegta palīdzība un konsultācijas.
Kā norādīja Vaļuma, šomēnes notikušas vairākas Orhūsas Konvencijas Ekspertu grupas sanāksmes, kurās Ošleja prezentēja Latvijas labās prakses piemērus un tiesisko regulējumu par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā vides jomā. Tāpat viņa iepazinās ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksi vides informācijas pieejamības veicināšanas jomā, kā arī uzzināja jaunākās tendences nacionālajos normatīvajos regulējumos par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un to ierobežojumu atbilstību un samērīgumu ES regulējumam.
Uz sarakstu
