Valmieras mērs: Eiropā līdz ar bēgļu uzņemšanu valda haoss

"Daļa patvēruma meklētāju ir bēgļi no karadarbības zonas Sīrijā, kuriem izvēle - nokļūt Eiropā vai palikt savā dzimtenē - ir dzīvības vai nāves jautājums. Diemžēl notiekošo izmanto arī cilvēki, kuru dzīvība nav apdraudēta, viņi meklē vieglāku dzīvi. Par to liecina tas, ka pēc nokļūšanas Eiropā viņus neinteresē palikt, piemēram, nedz Ungārijā, nedz Francijā. Šie bēgļi ir izvēlējušies konkrētu galamērķi - vietu, kur gūt iespējami lielāku pabalstu," bēgļu motivāciju analizēja domes priekšsēdētājs. "Ļoti iespējams, ka procentuāli tie cilvēki, kuri meklē patvērumu no karadarbības zonas Sīrijā, ir mazākumā," pieļāva Baiks.

"Līdz ar patvēruma meklētājiem, kuri ir ekonomiskie bēgļi un Eiropā iekļūst nelegāli, tiek veicināta cilvēku transportēšanas kontrabanda, tādējādi, izmantojot dažādas metodes, tiek riskēts ar cilvēku dzīvībām. Pārvadāšanas cenas tiek minētas no 1500 līdz 5000 eiro. Turklāt karadarbības zonā īpašumi nevar būt tik likvīdi, lai tos ātri varētu pārdot," turpināja Baiks, "ir jāatšķir tie, kuri patiešām ir apdraudēti cilvēki, no tiem, kuri Eiropā iebrauc ar citādiem mērķiem."

Baiks uzskata, ka šobrīd Eiropa cīnās ar sekām, nevis meklē iemeslus, kas veicina tik masveidīgu cilvēku pārvietošanos uz Eiropu.

"Pašreiz man kā pašvaldības vadītājam nav skaidrības, kā bēgļa statusa vai pagaidu uzturēšanās atļaujas piešķiršana ietekmēs pašvaldības. Valstī ir spēkā likumdošana par bēgļa un pagaidu statusa piešķiršanu. Ja tiks ievērots un stiprināts šis princips, pašvaldība jutīsies pietiekami droši," pauž domes priekšsēdētājs.

Viņš atgādināja, ka pēdējo desmit gadu laikā šāds statuss ir piešķirts 60 cilvēkiem, kas uz kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita "ir pilnīgi nekas". Lai arī cik cilvēku Latvija uzņems atbilstoši kvotām, būs jādiskutē par tālāko, jo nevienam neko nevar piespiest darīt. "Ja patvēruma meklētājs iegūst bēgļa statusu, viņam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam - viņam ir brīva iespēja izvēlēties, kur strādāt un dzīvot. Taču, ja bēgļi izvēlēsies palikt Latvijā, dzīvojot tikai ar pabalstu, izdzīvot būs grūti. Līdz ar to viņiem būs jāmeklē iespēja strādāt un pelnīt. Savukārt, lai integrētos darba tirgū, ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Piemēram, pašvaldība pat izglītības iestādē nevar pieņemt darbā sētnieku, kurš nezina latviešu valodu. Turklāt cilvēkam ir nepieciešams arī dokuments, kas apliecina viņa profesionālo kvalifikāciju, lai viņš varētu iekļūt darba tirgū," situāciju par bēgļa statusa iegūšanu raksturo domes priekšsēdētājs.

"Valmierā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem no brīvajām vakancēm tikai piektā daļa ir mazkvalificētais darbaspēks, un šīs vakances tiek ļoti ātri piepildītas. Diemžēl Valmierā pietrūkst tieši kvalificēta darbaspēka. Savukārt bēgļa statusu ieguvušās personas vēl vismaz gadu, kamēr apgūs valodu un prasmes, nekonkurēs darba tirgū. Ir jāizstrādā īpaša valsts integrācijas programma, lai cilvēki, kuri izvēlas Latviju par savu jauno mājvietu, šeit integrētos un pieņemtu mūs kā valsti, mūsu likumus," sacīja Baiks.

Tāpat Baiks uzskata, ka tieši tajā brīdī, kad patvēruma meklētāji gaida bēgļa statusa piešķiršanu, ir jāvelta maksimāla uzmanība viņu izglītības un kvalifikācijas noskaidrošanai, valsts valodas apguvei. "Turklāt izvietošana piespiedu kārtā ne pie kā laba nenovedīs. Ja Latvijai tiks piešķirtas noteiktas kvotas, būs jādomā, kā nodrošināt lai viņi paliktu Latvijā. Pašreiz nedomāju, ka Latvija viņiem ir interesanta. Ja pat no Francijas, kas labklājības ziņā ir daudz augstāk nekā Latvija, viņi mūk uz Angliju, no Dānijas uz Zviedriju, no Austrijas uz Vāciju, tad jājautā, kā mēs bēgļus šeit noturēsim?" pārdomās dalījās domes priekšsēdētājs.

Tās personas, kuras no brīvas gribas Latviju izvēlēsies par savu dzīvesvietu, kuras cienīs Latvijas iedzīvotājus, valodu un likumdošanu, pašas radīs iespēju valstī iedzīvoties, uzskata Baiks, problēmas būs ar tiem, kuri tiks atvesti uz Latviju piespiedu kārtā, viņi meklēs iespēju, kā ātrāk no šejienes tikt prom.

"Ja kāds no bēgļa statusa ieguvušajiem cilvēkiem izvēlēsies deklarēties Valmierā, tās būs viņa - tajā brīdī jau kā Latvijas iedzīvotāja - brīvas tiesības. Taču atgādinu, ka mēs nevarēsim viņiem piešķirt pašvaldības dzīvojamo fondu, jo likumdošana pašvaldībai liedz strādājošiem cilvēkiem piešķirt dzīvojamo platību. Tā jānodrošina dažādām sociālām grupām," stāstīja domes priekšsēdētājs.

Baiks uzskata, ka šobrīd cilvēkiem trūkst informācijas: "Iedzīvotāju priekšstatu veido informācija medijos - presē un internetā. Loģiski, ka tas, ko atspoguļo mediji, biedē. Cilvēki jautā, vai pie mums arī atvedīs bēgļus, kuri mētā ēdienu, ir huligāni un kuri aiz sevis atstāj atkritumu kaudzes. Tas, ko mēs redzam, ir patvēruma meklētāju plūsma, kas iet pa ielām, demolē un apzog. Piemēram, ja Valmierā saskarsimies ar šādu plūsmu, lai nodrošinātu kārtību, nevarēsim iztikt ar pašreizējiem policijas resursiem. Tajā pašā laikā ir ģimenes, kas bēg no karadarbības zonas, pret kurām emocijas ir pilnīgi citādas."

Domes priekšsēdētājs atzina, ka "arī latvieši pirms vairākiem gadu desmitiem ir pieredzējuši bēgļu gaitas. Tie, kuri ir mukuši un vēl to atceras, stāsta, ka bija pateicīgi valstīm, kas viņus pieņēma. Viņi bija laimīgi par pajumti un iespēja kaut ko darīt. Diemžēl šobrīd piedzīvojam noteikumu diktēšanu un neiecietīgu attieksmi pret tiem, kuri vēlas palīdzēt".

Uz sarakstu