Vairāki Saeimas deputāti nelolo lielas cerības uz strauju Latgales izaugsmi
Trešdien, 27.janvārī uzklausot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju informāciju par pasākumiem Latgales reģiona izaugsmei, atsevišķi Saeimas Pieprasījumu lietu komisijas deputāti pauda neticību straujai situācijas maiņai reģionā.
VARAM pārstāvji deputātus informēja par plānu izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu, kura veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos, piešķirot tiem nodokļu atlaides, kā arī piesaistītu ārvalstu investorus. Tāpat Latgales reģiona izaugsmei tiks atvēlēti aptuveni 52 miljoni eiro dažādu projektu īstenošanai, turklāt to īstenošanas sākšana paredzēta jau šajā gadā, klāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa atzina, ka Latgales reģions, lai arī ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences, tomēr iedzīvotāju skaita ziņā ir piedzīvojis lielāku iedzīvotāju skaita samazinājumu. "Lai Latgali izvilktu no līdzšinējās tendences iedzīvotāju skaita ziņā, pieaugumam un kopējai resursu mobilizācijai, uzņēmējdarbības veicināšanai jābūt vēl izteiktākai," teica Raugze.
Deputātus interesēja, kā tiks uzraudzīta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšana, kur Raugze paskaidroja, ka uzraudzība būs nepārtraukta, turklāt nākamais gads būs izšķirošs, lai Eiropas Komisija lemtu par papildu līdzekļu piešķiršanu no rezervētajiem līdzekļiem. Nākamajā gadā būšot jāparāda, ko Latvija ir paveikusi līdzekļu apguvē - vai projekti ir devuši rezultātu.
Deputāts Jānis Ādamsons (S) visai kritiski vērtēja ieceri par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi, norādot, ka jau Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveide nav devusi rezultātu. Viņaprāt, valstī ir jāmaina nodokļu un kredītu politika, piešķirot lielākas atlaides un mazākas procentu likmes uzņēmējiem, kas darbojas tālāk no Rīgas. "Ar infrastruktūru jūs cilvēkus atpakaļ nedabūsiet," pauda politiķis.
Atbildot uz kritiku par ekonomisko zonu izveidi, VARAM speciālisti atzina, ka ir problēmas ar Rēzekni, jo tur šajā zonā liela daļa īpašumu pieder privātīpašniekiem, ne pašvaldībai, līdz ar to ir grūti attīstīt darbību. Savukārt Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā īpašumi lielākoties varētu būt pašvaldību īpašumā.
Tāpat ministrijas pārstāvji piekrita deputātu teiktajam, ka Latgalē biznesu attīstīt ir dārgāk nekā Rīgā, jo viss atrodas tālāk no galvaspilsētas un līdz ar to izmaksas ir dārgākas. Tāpēc arī tiek piedāvāts veidot Latgales speciālo ekonomisko zonu, kā arī patlaban esot piemērots laiks, lai runātu par citiem nodokļu politikas risinājumiem. Tika noraidīts arī politiķu apgalvojums, ka, izveidojot Latgales speciālo ekonomisko zonu, uz turieni tiks pārvilināti uzņēmēji no citiem Latvijas reģioniem. Šajā teritorijā galvenokārt ministrija vēlas piesaistīt ārvalstu investorus, kam interesē Austrumeiropas reģions.
Uzklausot VARAM informāciju par pašreizējo situāciju un iecerēm nākotnē, komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS) rosināja septembrī vai oktobrī atkal atgriezties pie šī jautājuma un uzklausīt VARAM par to, kā gandrīz gada laikā situācija Latgalē ir mainījusies.
Uz sarakstu
