Uzņēmējs: Veidojot budžetu, valdība nespēj turēt solījumus
Vērtējot 2016.gada valsts budžeta projektu, jāsecina, ka valdība nespēj turēt solījumus un īstenot tās politikas stratēģijas, kas, vienojoties ar sociālajiem partneriem, iepriekš pieņemtas, norāda būvniecības holdinga AS "Rere grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
"Šis budžets ir attieksmes paušana pret saviem nodokļu maksātājiem, kas neko tādu nav pelnījuši," uzsver Āboltiņš-Āboliņš.
Uzņēmējs norāda, ka būtiski ir nodrošināt ilgtermiņā prognozējamu nodokļu politiku, kas ir svarīgi, lai uzņēmumi spētu attīstīties un radīt būtisku pienesumu tautsaimniecībai. Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, sistēmai ir jābūt vienkāršai un nodokļiem - iekasējamiem.
Valdības apņemšanās bija ievērot likumā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu par vienu procentpunktu 2016.gadā, neieviest jaunus nodokļu objektus un pieļaut izmaiņas nodokļu likmēs tikai tad, ja tiek ievērots nosacījums pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. Tas netiek pildīts, līdz ar to zūd jebkāda ticība sistēmai un iepriekš kopīgi definētajiem mērķiem, uzsver Āboltiņš-Āboliņš.
"Nepareiza ir retorika, kas vērsta uz to, ka ir par vēlu un budžets ir jāpieņem pašreizējā versijā, jo, arī veidojot lielu uzņēmumu budžetus, konstatējot pieļautās kļūdas, tās izlabo un novērš, nevis turpina pieļaut jaunas kļūdas un strādāt budžeta ietvaros, kas ir nepareizs un nevar būt ilgtspējīgs," piebilst Āboltiņš-Āboliņš.
31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās viņu ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņa nodokļiem.
Tāpat paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.
Vēl tiks palielināts akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Uz sarakstu
