Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu arī turpmāk rosina noteikt 36 eiro centu apmērā

Ministrija norādījusi, ka Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums, nosakot, ka nodeva 2016.-2018.gadā ir nosakāma 36 eiro centi mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot šīs nodevas apmēru atbilstoši situācijai.
Tāpat, lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos, minētajā periodā visus uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, jāturpina ieskaitīt darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.
TM ziņojumā atgādina, ka Latvijā šī nodeva tika ieviesta no 2003.gada. Sākot no 2006.gada, nodevas likme ir 36 eiro centi mēnesī par vienu darbinieku. Laika periodā no 2010.gada līdz 2014.gadam faktiskie nodevas ienākumi ir bijuši 14 469 147 eiro. Norādītajā laika periodā no kopējās iekasētās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas darbinieku prasījumu garantiju fondam tikuši novirzīti 12 065 871 eiro jeb 83%.
Tāpat TM ziņo, ka līdz 2014.gada 31.decembrim no šīs nodevas ienākumiem saskaņā ar normatīvo regulējumu sedza darbinieku prasījumus, izmaksas tajos maksātnespējas procesos, kas sākti līdz 2010.gada 30.oktobrim, administratora atlīdzību 6,40 eiro apmērā par katra darbinieka prasījumu iesniegšanu un juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu, ja darbinieks atbrīvots no depozīta iemaksas. Grozījumos Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā ir paredzēts, ka no nodevas sedz administratora atlīdzību, ja uzņēmumu likvidē saskaņā ar minēto likumu.
Minētie dati un izdarītie secinājumi ir ņemti par pamatu, plānojot uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus un izdevumus periodam no 2016. līdz 2018.gadam.
Valdība otrdien, 16.jūnijā, šo ziņojumu pieņēmusi zināšanai.