Banner 980x90

Ugunsdrošība pavasarī – katra paša atbildība

Foto: Pixabay.com
Foto: Pixabay.com
Ikviens priecājas par pavasara iestāšanos. Cilvēki arvien vairāk laika pavada pie dabas atpūšoties, dodoties nesteidzīgās pastaigās un baudot piknikus. Taču daļa cilvēku šo laiku izmanto, lai likvidētu pērnā gada sauso zāli īpašumos, ko paši laikus nav sakopuši. Šogad pēc VUGD datiem reģistrēti aptuveni simts kūlas dedzināšanas gadījumi, tāpēc jāatceras, ka ugunsdrošība savā īpašumā ir katra paša atbildība.

Kūlas dedzināšana – aizliegta
Katram iedzīvotājam būtu jāsaprot, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta – tā var izpostīt ne tikai cilvēka īpašumu un radīt kaitējumu dabai, bet arī apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību. Kā zināms, kūlas ugunsgrēku skaits un degšanas platību apjoms katru gadu ir atkarīgs no laikapstākļiem, kā arī cilvēku apziņas un attieksmes pret dabu. Mitrā un siltā pavasarī ātri izaugs jaunā zāle un kūlas dedzināšana nebūs ilga. Taču, ja ilgi nav bijis lietus un saglabājas vēss vai silts laiks, pērnā gada zāle paliks arvien sausāka, līdz ar to arī kūlas ugunsgrēku skaits var būtiski pieaugt.

Pērn reģistrēti 2 730 kūlas gadījumi
Daudzos medijos jau izskanējis, ka pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā tika reģistrēts 3. februārī Smiltenes novada Blomes pagastā. Tur pērnā gada zāle dega 2m² platībā. Savukārt 2016. gadā valstī kopumā reģistrēti 2 730 kūlas ugunsgrēki – iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks un septiņi cilvēki cietuši. 

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21 %. Proti, kūlas dedzināšanas rezultātā 2016. gadā izdega 3232 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir  par 0,7 % mazāk nekā 2015. gadā, kad izdega 3256 hektāri.

Ko darīt, ja pamani degošu kūlu?
Ja pamani degošu kūlu, ziņo, zvanot VUGD uz numuru 112! Sarunas laikā Tev būs jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jāatbild uz pāris būtiskiem dispečera jautājumiem. 

Svarīgi atcerēties!

- Pēc iespējas ātrāk jāpaziņo ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms uguns būs izplatījusies lielākā platībā. 

- Kūlu (degošu pērno zāli) var mēģināt apdzēst ar smiltīm vai ūdeni. Uguns apslāpēšanai nereti var izmantot arī koku zarus, piemēram, egļu zarus.

- Nevajadzētu mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu. Turklāt no karstuma var aizdegties arī apģērbs.

- Jebkurā situācijā vispirms jādomā par savu veselību un dzīvību! Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana ir riskanta, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un drošā vietā jāgaida ugunsdzēsēju ierašanās.

- Atgādini arī saviem draugiem un ģimenes locekļiem – lai pavasarī neveidotos kūla, ir pastāvīgi jārūpējas par sava īpašuma sakopšanu, svarīgi rudenī nopļaut zāli un visu laiku savākt atkritumus, jo īpaši degtspējīgos.

Par savu drošību ikdienā pietiekami daudz varam parūpēties arī paši, nodrošinoties ar nepieciešamo. Viss nepieciešamais ugunsdrošībai atrodams "FN-Serviss" e-veikala piedāvājumā. Ieskaties mājaslapā un sarūpē visu nepieciešamo ugunsnelaimes novēršanai! Turklāt mājaslapā pieejama arī praktiska informācija, kā rīkoties dažādos gadījumos, kad piemeklējusi ugunsnelaime.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)