Tiesneši plēnumā AT priekšsēdētāja amatam izvirza Bičkoviču
Augstākās tiesas (AT) plēnumā piektdien, 24.aprīlī, tiesneši par AT priekšsēdētāja kandidātu izvirzīja pašreizējo tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Par viņa kandidatūru nobalsoja 23 tiesneši, savukārt par otru kandidātu - Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Andri Guļānu - savu balsi atdeva 15 tiesneši. Pret Bičkoviču nobalsoja 15 tiesneši, bet Guļānu - 23. Divi tiesneši balsojumā atturējās. Plēnumā piedalījās 40 tiesneši.
Galavārds par kandidātu būs jāsaka Saeimai.
Bičkovičs pēc balsojuma žurnālistiem, nerunājot par personālijām, pauda cerību, ka likumdevējs - Saeima - respektēs AT plēnuma viedokli. Viņam nav zināms, kuri politiskie spēki viņu atbalstīs, taču katrā ziņā tiesnesim jābūt pietiekami tālu no politikas un nekādas priekšsarunas viņam ar politiķiem nav bijušas.
Uz norādi, ka balsojums viņam nebija pārliecinošs, Bičkovičs atbildēja, ka lēmums ir pieņemts ar balsu vairākumu un tas viņam radot gandarījumu. "Ir normāls demokrātijas process, kuru es ļoti veselīgi uztveru un, manuprāt, nevietā ir skaitīt balsis - divas vai trīs vairāk nekā otram," uzsvēra pašreizējais AT priekšsēdētājs.
Bičkovičs apstiprināja, ka nekādā gadījumā nevarot ignorēt šodien plēnumā pausto kritiku, ierosinājumus un vēlējumus. "Tas viss ir nākotnes jautājums. Protams ņemšu (kritiku) vērā, jo nevienu mirkli līdz šim publiskajā telpā es nekad neesmu norobežojies no vajadzības ņemt vērā kritiku un strādāt ar tām lietām, kuras varbūt nav izdevušās. Galvenais attīstībā ir neapstāties," uzsvēra Bičkovičs.
Guļāns savukārt žurnālistiem norādīja, ka kandidātu apspriešanas process varbūt nebija pārāk ilgstošs - vien divas nedēļas, taču šajā procesā katrs tiesnesis izvērtēja, kādu turpmāk vēlas redzēt AT. "Plēnums parādīja, ka lielākā daļa AT ir apmierināti ar to, kas ir," piebilda Guļāns.
Ja Bičkovičs tiks apstiprināts arī Saeimā, tad Guļāns cer un domā, ka viņa kolēģis ņems vērā izskanējušo kritiku un ieteikumus. Tālākais protams ir atkarīgs no Bičkoviča paša rīcības un Saeimas.
"Viedokļu dažādība bija liela, taču tas, ka balsis sadalīsies ļoti līdzīgi, bija prognozējams, un to varēja vērot arī šodien plēnumā. AT tiesnešu viedoklis par vienu vai otru lietu ir ļoti atšķirīgs. Es domāju, ka nākamajam tiesas priekšsēdētājam, ja tas būs Bičkovičs, būs samērā sarežģīti vadīt AT, jo nav pietiekoša atbalsta no tiesnešu vidus. Var būt, ka viss mainās, taču pagaidām šis balsojums nav tāds, kas dotu lielu pārliecību," norādīja bijušais AT priekšsēdētājs.
Guļāns šobrīd nav domājis par tālāko rīcību gadījumā, ja Saeima Bičkoviču neapstiprinās AT priekšsēdētāja amatā. Tomēr arī viņam bija pietiekami sarežģīti kandidēt, jo atbalsts nav pietiekami liels, tāpēc drīzāk AT pie negatīva Saeimas lēmuma būtu jādomā par jaunu kandidātu.
"Es nedomāju, ka, apstiprinot Bičkoviču, noteikti būs stagnācija. Iespējams, ka Bičkovičs var censties un grib šo sistēmu sakārtot, taču svarīgi, kādas metodes tiek izmantotas. Viņam ir jāspēj pārliecināt gan likumdevējs, gan izpildvara, gan visa sabiedrība, ka pārmaiņas notiek. Tomēr ir nepieciešams kolēģu atbalsts, un AT priekšsēdētājam ir jācīnās par tām balsīm, kas par viņu nav nobalsojuši," norādīja Guļāns.
Guļāns un Bičkovičs plēnumā savas uzstāšanās runas bija sagatavojuši līdzīgas tām, kas izskanēja šo pirmdien Tieslietu padomē. Bičkoviča uzstāšanās gan bija daudz ilgāka nekā Guļānam.
Plēnumā no tiesnešu puses šodien uzvirmoja arī nelielas emocijas. Daļa runātāju kritizēja Bičkoviču, citi - Guļānu, vēl citi pauda samierniecisku nostāju, norādot, ka abiem ir pietiekami stings mugurkauls un ir nepieciešams abstrahēties no personībām. Guļāna oponenti norādīja, ka Guļāna atbildēs trūcis konkrētu pasākumu tiesas attīstībai.
AT Judikatūras nodaļas vadītājs, bijušais AT tiesnesis Pāvels Gruziņš arī pamanījās pakritizēt medijus, kuri sabiedrībā tiek uztverti kā sargsuņi, taču katram sargsunim esot saimnieks. Viņš aicināja tiesnešus, izdarot savu izvēli, neietekmēties no medijiem.
Kāda tiesnese Bičkoviča virzienā pauda sašutumu par to, ka no amata pretlikumīgi atbrīvota kāda tiesas kancelejas darbiniece.
Guļāns savā uzrunā uzsvēra, ka nepieciešama tiesu sistēmas pašattīrīšanās, savukārt plēnuma vadītājs Pēteris Dzalbe brīnījās par šāda termina lietošanu mūsdienās, šāds termins, pēc viņa domām, esot vēsturisks - tas izmantots komunismā un nacismā. Šāda Dzalbes atziņa klātesošajos izraisīja smaidu.
No Bičkoviča prezentācijas plēnumā izriet, ka starp viņa prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem ir Tieslietu padomes lomas stiprināšana un funkciju paplašināšana, AT reformas noslēgums, mehānisma ieviešana lietu uzkrājuma samazināšanai, kā arī tiesu sistēmas komunikācijas stratēģija. Vēl starp viņa prioritātēm būs tiesnešu atbildība par tiesu sistēmas reputāciju.
Atskatoties uz septiņiem amatā aizvadītajiem gadiem, Bičkovičs uzsvēra, ka "šobrīd viss rādot, ka nestāvam uz vietas un izdzīvošanas režīms (tiesā) ir beidzies".
AT tiesneši bija pieteikuši divus amata kandidātus - Bičkoviču un Guļānu, kurš arī savulaik vadījis AT. Tieslietu padome šonedēļ atbalstīja abu AT tiesnešu izvirzīto kandidātu virzīšanu AT priekšsēdētāja amatam.
Bičkovičs AT vada kopš 2008.gada, savukārt Guļāns bija AT priekšsēdētājs no 1994.gada līdz 2008.gadam. Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" turpmāk AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Uz sarakstu
