Tiesībsargs: Streļčenoku drīkst vērtēt attiecībā uz atalgojuma apjomu
Spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj veikt KNAB Sreļčenoka novērtēšanu, taču vadītāja novērtēšana paredzēta divos gadījumos, bet katrā no tiem ir atšķirīga vērtēšanas kārtība.
Pirmajā gadījumā KNAB priekšniekam novērtēšana paredzēta, lai noteiktu amatpersonas darba samaksu. Šajā gadījumā novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu.
Savukārt otrā gadījumā novērtēšana paredzēta, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Un šajā gadījumā novērtējuma kārtību nosaka noteikumi par kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.
Kopš KNAB likuma spēkā stāšanās līdz pat šim brīdim tajā tiešā tekstā nav ticis regulēts jautājums par KNAB priekšnieka periodisku vērtēšanu. Taču, neskatoties uz minēto, KNAB priekšnieka vērtēšana kopš 2012.gada 1.novembra tiešā tekstā noregulēta, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu un Darba likumu, skaidroja Jansons.
Valsts civildienesta likums paredz, ka iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido attiecīgais ministrs. Savukārt Darba likums nosaka intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, noteic Ministru kabinets.
Novērtēšanai ir vairāki mērķi - darba samaksas organizācija, kā arī novērtēšanas rezultātu izmatošana lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, ierēdņa pārcelšanu amatā pieņemšanai un ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.
No minētajiem vērtēšanas mērķiem uz KNAB priekšnieku var attiekties tikai darba samaksas organizācijas jautājums, jo KNAB priekšnieks nav ierēdnis un jautājums par tā neatbilstību ieņemamam amatam tiek regulēts ar KNAB likumu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.
KNAB likums paredz, ka KNAB amatpersonu atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, kas paredz, ka KNAB priekšnieka mēnešalga nav regulējama līdzas citu Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgu tiesiskajam regulējumam.
KNAB priekšnieka kā valsts pārvaldes iestādes vadītāja atalgojumu atšķirībā no citām Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām likumdevējs ir noregulējis Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas attiecīgi vispārīgi nosaka valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu, mēnešalgu grupas, amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošās maksimālās mēnešalgu grupas, mēnešalgu grupas ietvaros nosakāmās maksimālās mēnešalgas.
Amatpersonas mēnešalgu attiecīgajai amata mēnešalgu grupai paredzētā mēnešalgas diapazonā nosaka, ievērojot amatpersonas profesionālo pieredzi, kā arī personas darba izpildes novērtējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanas kārtību.
No minētā izriet, ka KNAB priekšnieka atalgojuma noteikšana ir iekļauta vienotajā valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto atalgojuma noteikšanas sistēmā, kura cita starpā balstās uz darba izpildes novērtēšanu.
Vēsturiski no KNAB likuma spēkā stāšanās brīža līdz 2010.gada 1.janvārim tas paredzēja, ka KNAB amatpersonu atalgojumu nosaka Ministru kabinets.
Noteikumi paredzēja konstantu KNAB priekšnieka atalgojuma apmēru - 2000 latus. Taču atšķirībā no KNAB priekšnieka citām KNAB amatpersonām un darbiniekiem paredzēja mēnešalgu minimālās un maksimālās robežas.
No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka vēsturiski KNAB priekšnieka vērtēšanai pēc būtības nebija nozīmes, jo mēnešalgas apmēru vērtēšanas rezultāti nevarēja ietekmēt, līdz ar to KNAB likumā nebija nepieciešamas papildus noregulēt jautājumu par KNAB priekšnieka vērtēšanu.
Ar 2009.gada 1.decembra grozījumiem KNAB likumā likumdevējs pēc būtības mainīja KNAB amatpersonu un darbinieku atalgojuma sistēmu, kas darba vērtējumu paredzēja kā būtisku priekšnoteikumu konkrētas mēnešalgas noteikšanai. Diemžēl, veicot šos grozījumus, likumdevējs nav veicis papildu grozījumus, kā arī nav papildinājis speciālo likumu ar skaidru noteikumu par KNAB priekšnieka vērtēšanu.
KNAB likuma tiesību normu vēsturiskā analīze liecina, ka likumdevējs, ieviešot jaunu tiesisko regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, nav nodrošinājis tiesību sistēmas iekšējo saskaņotību un harmoniju, kas šobrīd ir novedis pie neviennozīmīgas un pat pretrunīgas tiesību normu izpratnes.
Tiesībsargs norāda, ka, vērtējot šobrīd spēkā esošo KNAB priekšnieka darba vērtēšanas kārtību, ir ņemama vērā un no KNAB neatkarības garantiju viedokļa pēc analoģijas vērtējama Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atziņa, ka "KNAB priekšnieka kā pretkorupcijas institūcijas vadītāja darbība simboliski arī tiek asociēta ar pretkorupcijas aktivitāšu rezultātiem, kuriem sabiedrība piešķir lielu nozīmi, tādēļ KNAB priekšnieka darbības izmeklēšanai jābūt nopietnam pamatam". KNAB priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu izpildes jau simboliski vien ir KNAB priekšnieka atlaišana no amata. Turklāt jāievēro, ka atstādināšanas sekas ir atlīdzības izmaksas pārtraukšana, bet atlīdzība ir galvenais KNAB priekšnieka ienākumu avots. Ienākumu liegšana tieši ietiecas KNAB priekšnieka neatkarības garantijās. Tādēļ likumdevējs nav domājis paredzēt KNAB priekšnieka atstādināšanu tādu dienesta gaitas pārkāpumu dēļ, kas nav krimināli sodāma rīcība.
Lai arī KNAB priekšnieka darba vērtēšana nav saistīta ar pilnīgu atlīdzības izmaksas pārtraukšanu, tomēr tā ir tieši saistīta ar noteiktām ienākumu izmaiņām, kuras var ietekmēt politiska persona - Ministru prezidents. No šajā atzinumā analizētajiem normatīvajiem aktiem ir konstatējams, ka ar šī brīža KNAB priekšnieka atalgojuma noteikšanas sistēmu, piemēram, salīdzinājumā ar sistēmu, kas pastāvēja līdz brīdim, kad Ministru kabinets KNAB priekšnieka atalgojumu noteica konstantu summu, izslēdzot KNAB priekšnieka darba vērtēšanu, bet saglabājot paredzēto kontroles kārtību, pastāv risks vājināt KNAB priekšnieka neatkarību.
Kā ziņots, Streļčenoks apšauba, vai premjeres Laimdotas Straujumas (V) izveidotā komisija vispār drīkst vērtēt viņa darbu. Streļčenoks Latvijas Radio stāstīja, ka amatā viņu ievēlējusi Saeima, kurai tad arī jāveic parlamentārā kontrole. Šādas šaubas viņš paudis vēstulē Ministru prezidentei, kā arī vērsies pēc skaidrojumiem pie Tiesībsarga biroja un Saeimas Juridiskā biroja, kuri abi esot pauduši viedokli, ka Streļčenoks neesot vērtējams piedāvātajā kontekstā.
Uz sarakstu
