Strautiņš: Nākamgad ekonomika augs par 3,3%

Viņaprāt, 2016.gads būs izaugsmes iešūpošanās un iesilšanas gads. Kopš 2011.gada ir noturīgi augusi mājsaimniecību kreditēšana, šajā laikā divkāršojoties no apmēram 50 miljoniem eiro ceturksnī. Šis process turpināsies, augot algu ienākumiem un sarūkot vecajiem parādiem. Kreditēšanas pieaugums radīs ienākumu efektus - stimulējot algu un darbvietu skaita pieaugumu, kā arī bagātības efektus, stimulējot īpašumu vērtības pieaugumu.

Tomēr Strautiņš uzskata, ka IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk. Viņaprāt, vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās - reģionos un nozarēs.

Strautiņa ieskatā, arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri, piemēram, Rīga un pārējā teritorija. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports "baros" strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos datorpakalpojumu eksports gada griezumā kāpa par 30%, bet finanšu pakalpojumu - apmēram par 14%. Strauji augs ar tūrismu un vietējo luksusa patēriņu saistītās nozares - viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi. Vidējo tempu, visdrīzāk, pārsniegs arī apstrādes rūpniecība, taču ar krasi atšķirīgām sekmēm dažādās apakšnozarēs.

Lai arī ar veselības nozari saistās nebeidzamas krīzes sajūta, veselības aprūpe pēdējos trīs gados augusi straujāk par ekonomiku kopumā. Vietējo ienākumu un medicīnas tūrisma pieaugums rada priekšnosacījumus tam arī nākotnē.

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plūsmas pārrāvumu dēļ nākamgad krīzi var piedzīvot ēku celtniecība, bet tranzīta neskaidrā nākotne turpina aptumšot transporta nozares perspektīvas.

Strautiņš vērš uzmanību, ka laikā starp 2004.gadu un 2012.gadu, līdz kuram pieejami dati par reģionu kopproduktu, Rīgas daļa Latvijas ekonomikā nedaudz samazinājās. Taču nav šaubu, ka pēdējo piecu gadu laikā ekonomikas struktūrā notiekošās izmaiņas nākušas par labu Rīgai. Par to liecina dati par aizņemto darbvietu skaita izmaiņām kopumā, reģionos un nozarēs.

Ekonomiski Latvija arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti, secina Strautiņš.

Ekonomikas strukturālās izmaiņas pēc finanšu krīzes nākušas par labu galvaspilsētai un tās reģionam. Ar politikas palīdzību pretoties šai tendencei ir iespējams, taču Strautiņš aicina apzināties iespēju robežas. Ir risks bremzēt izaugsmi Rīgā, nepanākot kompensējošu rezultātu pārējā Latvijā. Ne ar kādiem ieguldījumiem infrastruktūrā vai nodokļu atlaidēm nevar kompensēt Rīgas reģiona darba tirgū pieejamo specializēto zināšanu un prasmju daudzveidības efektu. Mazinot Rīgas konkurētspēju ar citām Eiropas lielpilsētām, nevar radīt izaugsmi vietās, kur tai vairs nav priekšnosacījumu. Veicināt citu attīstības centru izaugsmi ir iespējams, taču ir ļoti rūpīgi jāizvēlas punkti, kuros likt lielāko uzsvaru, aicina ekonomikas eksperts. Viņaprāt, ir apmēram 10 pilsētas, kurās ir labi priekšnosacījumi apstrādes rūpniecības attīstībai. Taču ir saimnieciskās darbības veidi, kurus ne ar kādiem pamudinājumiem un aizliegumiem nevar piespiest pārcelt uz vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Neizbēgami nevienmērīgā attīstība dažādās valsts daļās nenozīmē, ka pieaugs ienākumu nevienlīdzība. Arvien vairāk būs iespēju citu reģionu iedzīvotājiem pārcelties uz attīstības centriem. Jaunu mājokļu būvniecība būs pieaugoši nozīmīgs faktors, bet ne vienīgais. Deviņdesmitajos gados notikušā dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā cilvēki veido atsevišķas mājsaimniecības. Tāpēc paaudžu maiņa attīstības centros atbrīvos pieaugošu skaitu mājokļu, uz kuriem varēs pārcelties cilvēki no novadiem ar lielu bezdarbu. Tas sniegs pieeju labākām darbvietām pašiem pārceļotājiem, kā arī ļaus prasīt labāku atalgojumu palicējiem, jo tur vairs nebūs darbaspēka pārpalikuma, tendences skaidro Strautiņš.

Ekonomikas eksperts vērtē, ka ekonomikas sasilšana augstā līmenī turēs algu pieaugumu. Nākamgad inflācija noteikti augs, taču to vēl nevarēs uzskatīt par problēmu. Importa samazinošā ietekme uz cenu līmeni vēl būs svarīgs faktors, pat ja naftas cenas tālāk samazināsies. Gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 1,3% līmenī.

Strautiņš rezumē, ka ekonomika nākamgad vēl spēs noturēties komforta zonā starp pārāk augstu un zemu temperatūru, taču turpmākajos gados riski nepārprotami vērsti pārkaršanas virzienā. Viens no "vaininiekiem" būs patēriņa pieaugums, kas būs spēcīgs jau 2016.gadā un turpmāk vēl drīzāk pastiprināties. Viens no grūtāk prognozējamiem faktoriem nākamgad būs investīcijas, jo vienlaikus darbojas spēcīgi pozitīvi un negatīvi faktori. Uzņēmumu uzkrājumi sasnieguši augstāko punktu, par 34% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Gan jaudu trūkums, gan nepieciešamība kļūt efektīvākiem algu izmaksu dēļ nākamgad būs arvien spiedīgāki. Negatīvs apstāklis ir neskaidrība par ES fondu naudas plūsmām. Nav šaubu, ka augs mājsaimniecību investīcijas. Tomēr ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs ilgākos laika nogriežņos ir eksports. Nākamgad tā pieaugums, visdrīzāk, būs tuvs IKP kāpumam, taču īpaši liela uzmanība jāpievērš struktūras izmaiņām. Ne visi eksporti ir vienlīdzīgi, dažiem ir īpaši liela ietekme uz ienākumiem. Labāki panākumi gaidāmi eksporta nozarēs, kuras patērē nelielu importa apjomu.

Uz sarakstu