Strautiņš: Labā graudu raža var uzlabot eksporta rādītājus gada nogalē

"Ievērojot šī gada graudu ražas lielumu, var cerēt, ka šādu mēnešu vairs nebūs. Ļoti aptuveni vērtējot, šī gada graudu ražas kopējā vērtība ir pusmiljards eiro, no kā pašu patēriņam vajag varbūt drusku vairāk par ceturto daļu, bet pārtikai - tikai desmito daļu," uzsver Strautiņš.

Turklāt, kā jau ierasts, ikmēneša eksporta svārstības un eksporta nozaru sniegums nav gluži viens un tas pats, atgādina eksperts. Eksporta krituma "vaininieku" rindas sākumā šoreiz drūzmējas preču posteņi, kuros izteikti dominē reeksports, un tādi, kuri mēdz būt ļoti svārstīgi. Vislielākā ietekme uz eksporta apjomu gada griezumā bija dzērienu eksportam, kas ir galvenokārt stipro dzērienu loģistika, skaidro Strautiņš.

"Kopā ar tērauda eksportu šis postenis izskaidro vairāk nekā deviņas desmitdaļas kopējā eksporta samazinājuma gada laikā. Tērauds kopš kāda laika atkal ir Latvijā daļēji pārstrādāts produkts, bet ar salīdzinoši nelielu pievienoto vērtību pret pārdošanas apjomu. Turklāt nav ziņu, ka šīs izmaiņas būtu izraisījušas ražošanas svārstības. Ja kaut kas slikts notiktu vai draudētu notikt ar "KVV Liepājas metalurgu", mēs par to noteikti uzzinātu jau pirms ārējās tirdzniecības datu iznākšanas," norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts.

Tēraudam bija īpaši liela ietekme uz eksporta apjomu izmaiņām mēneša laikā, saka Strautiņš. Augustā kopējais kritums pret jūliju bija ļoti liels, par 66 miljoniem eiro jeb 7,8%. "Tērauds no tā veidoja vairāk nekā trešdaļu, bet kopā ar citu galvenokārt reeksporta veidotu kategoriju - elektriskajām iekārtām - jau vairāk nekā pusi. Vēl samērā nozīmīga ietekme mēneša laikā bija jau pieminētajiem dzērieniem, kā arī graudiem, kuru eksporta samazināšanās jau nu nekādi neatspoguļo nozares vājumu, drīzāk gan aizņemtību ar steidzamākiem darbiem par vecu krājumu iztirgošanu," komentē Strautiņš.

Vēl jūtamu ietekmi uz eksporta pārmaiņām radīja arī koksnes izstrādājumi, kas atšķirībā no visa iepriekš uzskaitītā varētu būt nozīmīgs nelabvēlīgs signāls mūsu ekonomikai. Jaunattīstības valstu tirgu vājums un izejvielu cenu samazināšanās varētu skart arī šo Latvijas produktu. Gada griezumā koksnes eksports vēl ir plusos, bet pārmaiņas kopš marta ir drīzāk nelabvēlīgas, akcentē eksperts.

"Nozīmīgs negatīvs signāls mūsu ārējai tirdzniecībai ir arī dati no Vācijas. Tās eksports augustā samazinājās straujāk nekā jebkurā citā mēnesī kopš Lielās recesijas. Strauji krities arī jauno pasūtījumu indikators. Noskaņojuma indikatori un plašās naudas apjoms, kas ir svarīgi nākotnes tendenču vēstneši, šobrīd drīzāk signalizē par eirozonas ekonomikas izaugsmes paātrināšanos, bet jaunattīstības valstu finansiālā situācija vieš aizvien lielākas bažas. Te nāk prātā teiciens par neapturamu spēku un neizkustināmu objektu - kaut kam būs jāpadodas.

Pakalpojumu eksports augustā, par laimi, bija plusos, par 5% lielāks nekā pirms gada," skaidro Strautiņš.

Viņš piebilst, ka pārsteidzoši labus ienākumus joprojām rada transporta pakalpojumu eksports, pieaugot par 6,3% gada laikā, par spīti nemitīgām bažām. "Par šo biznesu gan pienāca bažīgi signāli septembrī. Iemesls gan, ļoti iespējams, ir nevis Latvijas un Krievijas attiecības, bet nemitīgi krītošās ogļu cenas," saka Strautiņš.

Pilseta24.lv jau vēstīja, šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 7%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 7,8% un importa vērtība - par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 784,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,033 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,2% (2015.gada jūlijā - 43,5%).

Uz sarakstu