Spirta ražošana pirmajā ceturksnī augusi četras reizes
Šādu pieaugumu VID skaidro ar to, ka viens no spirta ražotājiem 2015.gada pirmajos trīs mēnešos nebija atsācis spirta ražošanu, kas bija pārtraukta uz pāris gadiem.
Šī gada trīs mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada datiem, par 21% pieaudzis arī Latvijā ievestā un importētā spirta apjoms - no Krievijas, Slovākijas, Igaunijas un Zviedrijas ievesti 326 000 dal a/a etilspirta, kas uz ceturkšņa beigām atrodas uzkrājumos.
No kopējā 2016.gadā valstī pieejamā etilspirta apjoma - 841 000 dal a/a, ko veido krājumi gada sākumā, saražotais, kā arī ievestais apjoms, - 40% izmantoti alkoholisko dzērienu ražošanā. Šis apjoms ir par 3% lielāks, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.
Savukārt 10% etilspirta izvesti no Latvijas, un šis apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieaudzis par 27%.
Citiem spirta patērētājiem nodotā etilspirta apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājies par 25%, taču tie ir salīdzinoši nelieli apjomi, kas kopējā izlietojumā veido tikai 1%.
Salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni, šogad Latvijā ir saražots denaturētais spirts - 2016.gada trīs mēnešos denaturēšanai tika izlietoti 60 000 dal a/a.
Vienlaikus salīdzinājumā ar 2016.gada janvāra sākumu par 67% ir pieaudzis etilspirta krājumu daudzums marta beigās.
Latvijā spirta aprite tiek stingri reglamentēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas paredz arī ierobežotu spirta apritē iesaistīto personu loku. Etilspirta ražošanu šī gada trīs mēnešos veikuši trīs komersanti, savukārt etilspirta ievešanu no citām valstīm 2016.gada trīs mēnešos veikuši trīs alkoholisko dzērienu ražotāji.
Teju visa spirta aprite Latvijā notiek atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, tādēļ akcīzes nodokļa ieņēmumus tiešā veidā tā neietekmē.
Uz sarakstu
