Smiltenes tehnikuma veterinārārsta asistenti gūst pieredzi briežu dārzā

Zemnieku saimniecība "Zemitāni" atrodas Kokneses novada Iršu pagastā un ir lielākā briežu audzētava un otra lielākā bioloģiskā saimniecība Latvijā. Parka kopējā teritorija – aptuveni 300 hektāri. Lielākā daļa dzīvnieku dzīvo plašā teritorijā dabiskā ritumā, ko pieņemts saukt par safari. Jaunieši ekskursijas laikā guva ieskatu neparastajā saimniecības nozarē, briežu selekcijā, trofeju briežkopībā un brieža gaļas pārstrādē. 

"Briežudārzā izvietoti aptuveni 1500 dzīvnieki. Saimniecības galvenais darbības virziens – staltbriežu un dambriežu audzēšana," stāsta vidusskolas veterinārmedicīnas kursa audzēknis Aigars Roga. "Zemitānos" apskatāmi arī piecpadsmit Latvijā aizsargātie un Sarkanajā grāmatā ierakstītie sumbri. Saimniecībai visapkārt izveidots žogs, kas teritoriju sadala vairākās daļās. Aptuveni 100 hektāros atrodas briežu saimniecība, bet pārējā – iekārtots safari parks. 

Jaunos briežus, vecumā līdz gadam, tur vienā aplokā – gan puišus, gan meitenes. Dzīvnieki pirmo ziemu pārlaiž speciālā angārā. Pēc tam tos šķiro pēc sugām, dzimuma un laiž ganībās. No bara atdala slimos un tos, kas guvuši traumas. Pārošanu sāk no trīs gadu vecuma.
Lai dzīvniekus iedrošinātu, ekskursijas vadītāja bija paņēmusi līdzi auzas, kas briežiem gāja labi pie sirds. Apstiprinājās, ka dzīvnieki arī, dzīvojot nebrīvē, spēcīgi saglabā hierarhiju. Tuvākai apskatei un pabarošanai ļāvās tikai trīs buļļi. Tas pavēra iespēju aplūkot tuvāk jaunos "velveta ragus", kas vēl bija mīksti, bet tuvojoties sezonas beigām – pārkaulosies un tiks nomesti. 

Lai papildinātu un dažādotu dzīvnieku ganāmpulku, saimniecība salīdzinoši nesen iegādājusies arī Dānijas Karaļnama baltos briežus. 
Ciemojāmies arī "Zemitānu" mednieku mājā, ko izmanto nomedīto briežu pārstrādei. Tur nonāk vidēji viens no desmit briežiem - ciltsdarbu turpināšanai nederīgie, kā arī tie, kurus piemeklējušas traumas vai slimības. Saimniecībā divas reizes mēnesī no Vācijas saimniecībā ierodas pavārs, kas pārstrādā nomedīto gaļu dažādos produktos (desās, konservos u.c.). Vācijā savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādei ir senas tradīcijas. "Zemitānos" gatavotos produktus iespējams iegādāties firmas veikalos Aizkrauklē un Rīgā. Briežu dārza saimniekiem izveidojusies laba sadarbība arī ar vairākiem Latvijas restorāniem.

Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies degustācija - nobaudījām divu veidu cīsiņus, kas gatavoti no 70% brieža gaļas un 30% cūkgaļas. Cūkgaļu pievieno, jo brieža gaļa ir salīdzinoši cieta. 

Ekskursijā nedaudz pārsteidza fakts, ka saimniecībā netiek izmantoti briežu nomestie ragi. Saglabā tikai tos, kas atbilst medību trofeju nosacījumiem. 

Zināms, ka minēto briežu rotu plaši izmanto austrumu medicīnā, dažādu homeopātisko līdzekļu un kosmētikas ražošanā, kā arī aksesuāru izgatavošanā."

Par briežu ragiem sajūsminās arī Aigara kursabiedrene Anastastija Kosarenko. "Nezināju, ka tie dienā var paaugties pat par trim centimetriem," atzīst Kristīne Kleinberga.

"Iršu pagasta briežudārzā ik gadu pasaulē nāk 300 briedēnu," stāsta Laura Koškina – Ozoliņa. "Interesanti, ka briežu govis veido bērnudārzus. Ja māte uz kādu laiku atstāj mazuli, tad pārējās viņu pieskata. Vasarā mazuļi uzturas kopā ar māti, rudenī tos atšķir. Briežu dzīves ilgums var sasniegt 15 gadus. 

Saimniecība piedāvā arī komercmedības, kurām speciālisti izvēlas konkrētus dzīvniekus. Brieža medības maksā 1000 eiro, bet sumbra nošaušana - 8000 eiro."

Lauru ļoti uzrunājusi arī viesošanās Likteņdārzā. "Tautas kopīgā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā ar katru brīdi paliek arvien skaistāka.
Šoreiz jau varējām aplūko gan ābeļu ieleju, gan amfiteātri, kā arī bruģakmens ceļu, novēlējumu sienu, laivu piestātni ar skatu terasi, no kuras paveras gleznains skats uz Kokneses pilsdrupām, sirdsakmeni un kalnu - pļavas ziedu lauku. Uz to visu skatoties, patiešām pārņem sajūta, ka atrodies vietā, kur satiekas cilvēka un valsts pagātne, tagadne un nākotne."

Ekskursija noslēdzās, jauniešiem izbaudot brīnumgardo Skrīveru mājas saldējumu.  "Man atkal ir laimējies," par savējiem saka kursa audzinātāja, Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotāja Inese Dūjiņa. "Mācību ekskursijā kārtējo reizi reizi redzēju, ka jauniešus patiešām interesē sava izvēlētā profesija un viņi ar visu savu jaunības degsmi vēlas par to uzzināt iespējami vairāk."

Brauciens finansēts no projekta "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" līdzekļiem.

Uz sarakstu