Smiltenes tehnikuma jaunie "ceļinieki" gatavojas iziet darba tirgū
Šopavasar četri skolas ceturto kursu audzēkņi – Edgars Līcis, Māris Kociņš, Valdis Stumps un Jēkabs Bērziņš devās praksē uz vienu no Latvijā lielākajiem ceļu būves un remonta uzņēmumiem - SIA "Limbažu ceļi", lai aktīvi iesaistītos nopietnā projektā uz Rīgas – Tallinas šosejas pie Salacgrīvas.
4.a transporta kursa audzinātāja Līga Ābeltiņa, atgriezusies no audzēkņu apciemojuma prakses vietā, ir sajūsmā. "Skatījos uz saviem jauniešiem un, redzot, kādus pienākumus darba devēji viņiem uzticējuši, un, ar kādu atbildību puiši strādā, no sirds priecājos. Ceļinieki – manuprāt, tā ir visvīrišķīgākā profesija. Prakse puišus lieliski mobilizē darbam. Tā ir neaizstājama dzīves skola pirms pastāvīgo darba gaitu sākšanas. Ja skolā mēdz visādi gadīties, tad bez pamatota iemesla kavēt praksi neviens neuzdrošinās. Liela motivācija parādīt sevi no labās puses ir arī darba devēju bieži vien piedāvātā iespēja palikt pastāvīgā darbā. Ceļinieku profesijās ļoti nepieciešama paaudžu maiņa. Jaunieši ar lielu nepacietību gaida, kad pabeigs skolu un saņems B, C, E un G kategoriju celtniecības un ceļu būves mašīnu vadīšanas apliecību, kas darba tirgū ir ļoti augstā vērtē."
Valdis Stumps ir ceļinieks jau otrajā paaudzē. Arī viņa tēvs beidzis Smiltenes tehnikumu. Jaunietis pat iedomāties nespēj, ka varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kaut kur ārpus Latvijas. "Esmu saaudzis ar šo zemi," atzīst puisis. Valda dzimtā puse ir Ozolmuiža Alojas novadā. Tehnika jaunieti interesē jau no bērnības. Tāpat patīk ķimerēties ar motoriem. Pēc skolas beigšanas viņš iecerējis turpināt darbu tagadējā prakses vietā – SIA "Limbažu ceļi". "Man patīk, ka pieredzējušākie kolēģi mūs, jaunos, ļoti atbalsta, vienmēr gatavi palīdzēt ar padomu. Prieks, ka tiekam uztverti kā jaunā maiņa, nevis konkurenti." Valdis ir pateicīgs tehnikuma skolotājiem par sniegtajām zināšanām – tagad tās lieti noder darbā. Puisis īpaši lielu paldies saka savai kursa audzinātājai Līgai Ābeltiņai, kura ir vienlaikus stingra, bet tajā pašā laikā laikā neizsakāmi labestīga un mīļa kā mamma.
"Tikai priecāšos, ja Valdis un Māris atnāks pie mums darbā arī pēc tehnikuma beigšanas," atzīst "Limbažu ceļu" brigadieris Andris Krapivņickis. "Katrs jauns un atbildīgs darbinieks ir milzīga vērtība. Skola savus audzēkņus darbam sagatavojusi labi, vienīgi puišiem tāpat kā visiem jaunajiem trūkst darba pieredzes. Teorija ir viens, bet tikpat svarīga prasme zināšanas pielietot darbā. Taču jaunekļi ir atvērti mācīties un tas arī pats svarīgākais. Prakses laikā audzēkņiem lieti noderētu ceļu būves mašīnu vadīšanas pagaidu apliecības – līdz ar to viņi varētu strādāt arī ar tehniku. Taču šis jautājums jārisina augstākās instancēs, skola šajā ziņā neko mainīt nevar."
Edgaram Līcim nākt uz Smiltenes tehnikumu ieteicis tētis Normunds Līcis, kurš arī ir šīs skolas absolvents.
Māris Kociņš, izvēloties Smiltenes tehnikumu, turpina audžutēva profesionālo ceļu. Viņš savulaik beidzis automehāniķu kursu. "Čaklākais uz darbiem un arī... nedarbiem," smejas audzinātāja Līga Ābeltiņa.
Savukārt atraktīvais skolas žetonu vakara vadītājs Andris Sokolovs, Andris Pujiņš, Adrians Alberings un Māris Zīlīte par prakses vietu izvēlējušies vienu no vecākajām un lielākajām ceļu un tiltu būves sabiedrībām Latvijā - Smiltenes uzņēmumu SIA "8 CBR".
"Puiši ir zinoši, čakli un ieinteresēti strādāt," par jauniešiem saka uzņēmuma Mehanizācijas departamenta vadītājs Ainārs Poikāns. "Ja parādītos brīvas vakances, labprāt ņemtu viņus arī pastāvīgā darbā. Sākumā galvenais, lai jauniešiem būtu nepieciešamās zināšanas, praktiskā pieredze nāk pēc tam. Tiesa, skolas teicamnieki ne vienmēr ir arī dzīves teicamnieki.Vislabāk, protams, ja jaunietis ir gan zinošs, gan apsviedīgs praktiskajos darbos, bet gadās arī tā, ka puisis atnāk, pieredzes bagātākajiem kolēģiem izdodas viņu ieinteresēt un vēlāk iznāk īsts lietaskoks."
Māris Zīlīte dienā, kad runājāmies, darbnīcās veica atslēdznieka – mehāniķa darbus. "Ko protu, to cenšos darīt pats, bet pārsvarā strādāju kā palīgs. Esmu devies līdzi arī uz mašīnu tehniskajām apkopēm, bet lielākoties darba diena paiet uz vietas, darbnīcās."
Absolvējot Smiltenes tehnikumu, Māris būs celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis. Sākumā, beidzot Jaunkalsnavas pamatskolu, domājis tāpat kā savulaik tēvs iet uz Priekuļu tehnikumu un mācīties par automehāniķi, bet draugi ieteikuši labāk doties uz Smilteni. "Savu izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis, jo celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķiem darba tirgū ir vairāk iespēju nekā automehāniķiem," uzskata jaunietis. Par profesionālajām zināšanām viņš visvairāk pateicas skolotājam Augustam Būcem. "Ļoti cienu viņa stingro nostāju, kas nedod iespēju peldēt pa virsu...Ja stundās viņa teikto kārtīgi pieraksta un pēc tam iemācās, tad tas arī paliek kā akmenī iekalts. Savukārt skolotājam Aldim Justamentam esmu pateicīgs par labi iemācīto rasēšanu. Pamatskolā tā man nemaz tik labi nepadevās."
Mārim tāpat kā Valdim dažādu veidu mašīnas interesē jau kopš bērnības, kad, puisis, neatkāpjoties ne soli no tēta, skatījies, kā strādā viņš. Savukārt, ciemojoties pie krusttēva, vislielāko prieku sagādājusi rosīšanās ap meža tehniku.
Esot praksē, Mārim ne mirkli nav bijis iemesls žēloties par to, ka skolā būtu par maz iemācīts. "Uzskatu - starta kapitāls man ir iedots, tālākais jau paša ziņā. Pieredze rodas strādājot. Vainīgos savās ķibelēs visbiežāk meklē tie, kuri nav gatavi skolā sniegtās zināšanas paņemt pretī. Vienīgi praksē būtu ļoti noderējušas ceļu būves mašīnu tiesības. Var jau būt, ka kāds gudrinieks, saņēmis vajadzīgo apliecību un izjutis naudas garšu, vairs pēc tam uz skolu atpakaļ neatnāktu. Bet tie, kuri draudzējas ar galvu, saprot, ka svarīgākās tomēr ir zināšanas. "Jaunā tehnoloģijas tik strauji ienākušas arī ceļu būvē, ka bez atbilstošām zināšanām pilnvērtīgi strādāt nav iespējams. Tiem, kuri domā, ka galvenais kaut kā dabūt diplomu, visticamāk, nāksies smagi vilties, jo neviens respektabls uzņēmums nebūs gatavs uzticēt neprofesionālim tehniku, kurā ieguldīti milzīgi līdzekļi."
Māris pēc Smiltenes tehnikuma beigšanas tāpat kā Valdis iecerējis doties uz "Limbažu ceļiem". "Ļoti patīk arī "8 CBR" atsaucīgais un pretimnākošais kolektīvs, bet Limbažos man dzīvo draudzene... Tāpēc esmu jau aizpildījis darba anketu "Limbažu ceļos."
Uz sarakstu
