Smiltenes tehnikuma audzēkņi gūst pieredzi Maltā un Portugālē

4.b transporta kursa audzēknis Modris Kukurāns un 4.a transporta kursa audzēkņi Ritvars Kārlis Žunis, Ādolfs Zaremba, Edgars Sadauskis, Andris Pujāts un Aivars Vilnis atgiezušies no prakses Maltā. Aivars Vilnis gada nogalē iepazinies arī ar to, kā viņa nākotnes profesijā strādā vīri Portugālē.

Ritvars Kārlis, Ādolfs un Edgars Maltā pavadījuši trīs mēnešus. Lielāko laika daļu nostrādājuši asfalta ražošanas rūpnīcā, kur veikuši dažādus palīgdarbus un traktortehnikas tehnisko apkopi.

"Mazliet pastrādāju arī ar frontālo iekrāvēju, kas bija lielāks nekā skolā. Izmēģinājām, kā ir darboties ar elektrokāru, trim dažādiem "Bobcat" traktorīšiem. Piedalījāmies bedrīšu lāpāmā asfalta fasēšanā un teritorijas uzkopšanā, palīdzējām asfalta maisus iekraut mašīnās. Nedaudz pastrādājām arī uz ceļiem. Kādu brīdi betonēju ietves," stāsta Ritvars Kārlis.

"Vietējie ar mūsu darbu bija apmierināti, teica, lai nebraucot mājās, bet paliekot turpat strādāt. Taču vispirms vēlos pabeigt skolu. Priekšnieka tālrunis man ir, iespējams, pēc tehnikuma beigšanas izmantošu absolventiem piedāvātās prakses iespējas. Kolektīvs bija ļoti draudzīgs, izpalīdzīgs, labprāt tajā vēl kādreiz atgrieztos, mazliet piepelnītos. Algas tur, protams, ir pavisam citas. Cilvēks, kurš darbojas tikai ar lāpstu, nopelna vismaz 1200 eiro mēnesī, bet tie, kuri strādā ar tehnikas vienībām, pelna vairāk. Taču pavisam pārcelties uz citu valsti nevēlos. Esmu Latvijas patriots, man šeit ir meitiņa. Nespēju iedomāties savu dzīvi citur, kā vien Latvijā. Tā kā nāku no Liepas pagasta, visticamāk, darbu meklēšu kaut kur tuvumā, Cēsīs. Mana stiprā puse ir elektronika. Taču ikdienā esmu par dažādību – labprāt braucu ar tehniku, patīk arī to remontēt."

Prakses laikā jauniešu darba diena parasti sākās astoņos, bet, ņemot vērā lielos sastrēgumus, iziet no mājām vajadzēja ļoti savlaicīgi.

"Maltā - atšķirībā no Latvijas - sabiedriskais transports parasti ir pustukšs, jo gandrīz visi pārvietojas tikai ar privātajām automašīnām. Līdz ar to ikdienišķa parādība tur ir sastrēgumi, kuru dēļ reizēm arī nokavējām darbu. Bet tad parasti pastrādājām ilgāk, tāpēc priekšnieks to ļaunā neņēma. Taču no pirmās prakses vietas sastrēgumu dēļ bijām spiesti atteikties, jo tur darbs sākās agrāk un sabiedriskā transporta grafiks bija tāds, ka paspēt laikā vienkārši nebija iespējams. Brīvajā laikā braucām ekskursijās. Droši vien, turpmāk Malta man visvairāk asociēsies ar daudzajām klintīm. Tā kā visas salas pārsvarā sastāv no klintīm, tad šķembas ceļu būvēšanai viņi ar kuģiem ieved no citām valstīm. Mājas un sētas lielākoties būvē no klintsbluķiem. Ceļojot, daudz uzzinājām arī par Maltas vēsturi, par to, kā vietējie iedzīvotāji cīnījušies, lai aizsargātu savu teritoriju, kuru ik pa laikam kāds gribējis iekarot. Bijām kara muzejā. Ļoti patika vietējo cilvēku sirsnīgā attieksme vienam pret otru, ļaudis tur ir daudz dzīvespriecīgāki. Ielās neredzēju nevienu bezpajumtnieku, tāpat sabiedriskās vietās ļoti reti varēja sastapt kādu alkohola reibumā. Bijām sajūsmā par silto laiku. Vēsākajās dienās gaisa temperatūra nokritās līdz plus 18 grādiem. Pirmajos prakses mēnešos regulāri gājām jūrā peldēties. Pirmajā brīdī šķita neparasti, ka mums ierasto koku vietā visapkārt palmas, citronkoki, mandarīnu koki, granātābolu koki. Redzējām arī milzīgus kaktusus, kas bija izauguši vairākstāvu mājas augstumā. Dzīvnieku valsts gan Maltā ir ļoti nabadzīga. Visbiežāk redzējām ķirzaciņas, kas atšķirībā no Latvijā sastopamajām bija ļoti košās krāsās. Ēdām lielākoties dažādās mazās ēstuvītēs. Arī vietējie maltieši ar ēst gatavošanu īpaši neaizrāvās, priekšroku dodot ātrajām uzkodām un saldētiem pusfabrikātiem," stāta jaunieši.

Prakses laikā iepazinušies ar jauniešiem no Vācijas, Indijas un Francijas.

Par lielāko ieguvumu Ritvars Kārlis no prakses laika uzskata dažādas profesionālās gudrības: "Ļoti patika, ka par visiem neskaidrajiem jautājumiem varēju jautāt priekšniekam, kurš uzreiz paskaidroja. Tā arī iemācījāmies daudz jauna gan par tehniskiem jautājumiem, gan asfalta liešanu un bitumena uzglabāšanu. Tāpat nostiprinājām svešvalodu zināšanas. Manā dzīvē tas bija pirmais tālākais ārzemju ceļojums."

Pirms brauciena uz Maltu Ritvars Kārlis divus mēnešus nostrādājis uzņēmumā "Vianova". Arī tur izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem un priekšnieks aicinājis pēc skolas beigšanas - darbā.

Edgars prakses laikā reizi nedēļā piedalījies rūpnīcas cauruļu tehniskajā apkopē. "Tā kā pa tām laida bitumenu, caurules regulāri nācās tīrīt ar vakuumu. Dienās, kad tikām pie ceļu būves, pastrādāju arī ar ceļa rulli un miniiekrāvēju. Ceļam bija noņemts segums, bet šķembainajā daļā lietus laikā izveidojušās bedrītes, kurā sakrājies ūdens. Mans uzdevums bija to izsmelt laukā. Pēc tam bija interesanti skatīties, kā viņi lej asfaltu. Tās bija pilnīgi citas tehnoloģijas nekā Latvijā. Ietves Maltā nekad netiek veidotas no bruģa, tās parasti ir no betona. Turklāt tā virskārtā iestrādātas dekoratīvas renītes, pa kurām lietus laikā noplūst ūdens.

Vēl kopā ar kursabiedriem ceļa tranšejās vilkām elektrības kabeļus. Tā kā firma nodarbojās arī ar celtniecības darbiem, dažas dienas tikām aicināti palīgā pie vienas ēkas ārējās apdares. Prakses laiks bija ļoti darbīgs un piepildīts. Taču pirms tam ļoti lielu pieredzi guvu arī Latvijas praksē, kuras laikā klājām asfaltu, likām bruģi un būvējām stāvlaukumu. Maltā noslogojums bija mazāks. Tur ļāva braukt arī ar tehniku. Latvijā, kamēr nav tiesību, varam strādāt tikai palīgdarbus."

Pēc tehnikuma absolvēšanas arī Edgars plāno izmantot "Erasmus +" piedāvājumu absolventiem, taču no darba piedāvājumiem noteikti dos priekšroku Latvijas prakses vietai Aizputē. Jaunietis apsver arī iespēju doties uz Ogres tehnikumu, lai iegūtu tiesības darbam ar meža tehniku. Pēc otrā kursa Edgars mēnesi nostrādājis "Žīguru MRS", kur radusies interese par mežizstrādi. Tā kā viņa dzimtajā pusē daudz mežu, tā varētu būt perspektīva nodarbošanās.

Ādolfs prakses laikā Maltā strādājis arī nakts maiņās – tajās jaunieša uzdevums uzdevums bijis raudzīties, lai šķembas nepārkrīt pāri konveijera lentai un nenonāk motorā. "Patika arī strādāt ar elektrisko krāvēju, "Bobcat" miniekskavatoru un buldozeru. Maltā pirmoreiz mūžā padarbojos ar asfalta zāģi. Tā kā ceļi tur tiek būvēti uz cietākas pamatnes, tie arī mazāk bojājas nekā Latvijā."

No ekskursijām pa Maltu Ādolfam visspilgtāk atmiņā palikusi skaistā Gozo sala un slavenā klints arka "Azūra logs". Jaunietis praksi uzskata par labu iespēju paplašināt redzesloku un arī iepazīt pasauli. Gan Edgaram, gan Ritvaram Kārlim un Ādolfam šis bija tālākais ceļojums ārpus mājām.

Andris un Aivars Maltā pavadījuši mēnesi. Viņi par lielāko ieguvumu uzskata uzlabotās svešvalodu zināšanas, kuras aizbraucot bijušas daudz vājākas. Aivars dažas dienas pēc atgriešanās no Maltas devies praksē uz Portugāli, kur ļoti daudz strādājis ar ekskavatoru, ceļa rulli un piedalījies tehnikas vienību remontēšanā. "Strādājām arī dažādus palīgdarbus, taču tas viss ir laba pieredze, jo vienmēr, taču, ar kaut ko jāsāk..." 

Uz sarakstu