Smiltenes tehnikuma absolventi jau darba tirgū 

Profesionālo izglītību apliecinošus dokumentus ieguva vidusskolas veterinārmedicīnas un transporta kursi, kā arī – no Jaungulbenes profesionālās vidusskolas pārnākušie nākamie autoelektriķi un grāmatveži.

"Pusotra gada laikā, ko pavadījām kopā, gāja dažādi - netrūka arī problēmsituāciju. Taču galvenais, ka šķīrāmies ar vissirsnīgākajiem laba vēlējumiem viens otram," par savu draisko vidusskolas transporta kursu saka skolotāja Ruta Kalniņa. "Mācību sākumā mūsu kursā bija 17 jaunieši, skolu pabeidza 13. Jauniešu vidējais vecums bija 24 gadi, bet vecākajam puisim – 27, līdz ar to – jau pieauguši cilvēki, kuru domāšanu izmainīt nemaz nav tik viegli. Taču bieži vien tās vērtīgākās atziņas rodas vislielākajās grūtībās. Katrs kurss ir sava veida dzīves skola arī pedagogam.Vislielākais gandarījums audzinātājam ir, kad audzēknis izlaidumā saka: "Paldies, jūs esiet vislabākā audzinātāja! Jūs palīdzējāt mums atrast sevi, kad bijām pazaudējuši motivāciju."

Lielākajos pārdomu brīžos skolotāja atcerējusies kāda sava augstskolas pasniedzēja teikto: "Zirgu ar varu padzirdīt nevar! Tas ir liels dzīvnieks, kas iemieso smagnējību, un to pierunāt kaut ko izdarīt var tikai ar labu." Tāpat labi saprotu to, ka jauniešiem ir grūti apvaldīt emocijas. Paši, taču, arī esam bijuši jauni... Taču galvenais, ka cilvēks atnāk un saprot, ka pārsteidzies un uzvedies netaisni, mirkļa emociju vadīts. Reizēm arī palīdz tas, ka jaunietis saprot, ka šeit, skolā, kāds būs viņam blakus gan priekos, gan bēdās un palīdzēs grūtā brīdī. Tāda ir mana misija. Paradoksālākais tajā visā ir tas, ka vislustīgākās dzīves cienītāji gandrīz nekad nebija nesekmīgi, mēneša beigās viss bija nokārtots. Vienīgi diezgan slidena ir teorija - tagad iztrakosimies un pēc tam sāksim dzīvot pavisam citādāk... Vislielākais gandarījums, protams, par audzēkņiem, kuri bija atnākuši uz tehnikumu ar augstu motivāciju mācīties, apgūt savu nākotnes profesiju un tikt pie ceļu būves mašīnu vadīšanas tiesībām. Atzinīgus vārdus varu teikt par Jāni Jansonu, Jāni Maču, Matīsu Majoru, Agri Petrovu, Māri Veinbergu, Ričardu Poišu, kuri par savu godu uzskatīja ik mēnesi beigt sekmīgi, līdz ar to viņi saņēma arī ESF stipendiju. Vairākiem no viņiem jau sarunāts darbs prakses vietās. Māris Veinbergs iecerējis studēt tehnoloģiju zinātnes, daži atzina, ka pēc mācībām vēloties mazliet atvilkt elpu, pastrādāt un tad turpināt studijas."

Skolotāja Ruta Kalniņa saviem audzēkņiem turpmākajās gaitās vēl būt atbildīgiem, godīgiem latviešu vīriešiem, vīriem un tēviem. Skolotājas Dūjiņas ideālais kurss Vidusskolas veterinārmedicīnas kursa audzinātāja Inese Dūjiņa, kurai šis bija pirmais audzināmais kurss Smiltenes tehnikumā, savējiem ceļamaizē novēl veiksmi visās dzīves jomās un, lai izdodas saglabāt centību un interesi par veterinārmedicīnu. "Pusotrs gads pagāja ātri, taču tajā pašā laikā tas bija piepildīts daudz skaistiem brīžiem." Skolotāja uzskata, ka galvenais priekšnoteikums, lai audzēkņi atrastu labu darbu savā profesijā, ir zināšanas un ieinteresētība tajā, ko viņi dara. "Taču maniem audzēkņiem tās netrūka. Patiesībā jau studēt veterināriju bez augstas motivācijas ir ļoti grūti, jo šī ir ļoti plaša nozare. Tad, ja saproti, ka tas tomēr nav man, labāk mest mieru un nemocīties. Bet pārējais – kā sauc, tā atsaucas. Eksāmeni ir laimes spēle un darba devējam to rezultāti parasti nav svarīgākie. Liels prieks, ka neraugoties uz intensīvajām mācībām, bija iespēja pabūt arī vairākos mācību izbraukumos (Dzīvnieku kautuve "Cēsu miesnieks", a/s "Siguldas CMAS", dzīvnieku novietnes SIA "Palsa", z/s "Kalējiņi", z/s "Braslas" u.c.), kas vienlaikus saliedēja kursu un paplašināja jauniešu zināšanas par veterinārmedicīnu." 

Skolotāja no sirds priecājas par audzēkņiem, kuri jau atraduši darbu. "Madara Cebule strādā prakses vietā, veterinārajā klīnikā "Mazo brāļu hospitālis" Rīgā. Maija Alksne pašlaik aktīvi rosās vecāku uzņēmumā, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi, bet nākotnē viņa gribētu audzēt gaļas liellopus. Diāna Bogdanova vēlas apgūt kinologa specialitāti. Elza Lapsiņa pieņemta darbā prakses vietā "Dzīvnieku veselības centrā" Rīgā un ar labiem vārdiem atceras visus Smiltenes tehnikuma veterinārmedicīnas skolotājus. Ieva Kazāka savā saimniecībā kopā ar draugu audzē gaļas liellopus un apgūst juristes profesiju. Zanda Mihailova gatava izaicinājumam atrast darbu Rīgā. Viņa uz Smiltenes tehnikumu atnāca, jau izstudējusi par pārtikas tehnoloģi. Matīss Zujāns iecerējis izmantot Smiltenes tehnikuma projektu iespējas un kādu laiku pastrādāt ārzemēs. Kursabiedriem viņš vienmēr paliks atmiņā kā galantais dakteris Aikāsāp no pirmo kursu iepazīšanās pasākuma. Uz Smiltenes tehnikumu viņš atnācis, lai savā dzīvē kaut ko mainītu un paplašinātu redzesloku. Tomēr Matīsa sirdī, tāpat kā dziesma un gleznošana, dziļi iešalcis sāļās jūras vējš. Viņš vēlas doties uz Liepājas Jūrniecības koledžu. Rūta Zukure jau studē Jelgavas veterinārmedicīnas fakultātē. Sandas Grinbergas lielā aizraušanās ir zirgu un akmeņu dziedinošā enerģija, viņa šobrīd nodarbojas ar litoterapiju zirgiem. "Labāku un mērķtiecīgāku pirmo kursu nevar vēlēties," atzīst skolotāja. "Par to liecina arī eksāmenu rezultāts – vidējā atzīme – 8,10 balles." Atceroties Smiltenes tehnikumā pavadīto laiku, jauniešiem visspilgtāk atmiņā palikuši bibliotēkā sagaidītie Ziemassvētki kopā ar mazo Laimes lācīti, atpūšanās pie Niedrāja ezera un tas, kā ziemā visi, ar krāsām notrieptiem pirkstiem veidojām vienu lielu, kopīgu zīmējumu, cenšoties atbrīvoties no stresa." 

Smiltenes tehnikumu pabeidza arī 18 nākamie grāmatveži un 12 autoelektriķi, kuri savu nākotnes profesiju apguva Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā.

Uz sarakstu