Salacgrīvā diskutē par lašu un taimiņu dabisko aizsardzību

Kā pilsētas informācijas portālu Limbazi24.lv informēja Salacgrīvas novada pašvaldības informācijas daļas vadītāja Ilga Tiesnese, runājot par situācijas uzlabošanā upē, novada domes priekšsēdētājs, informēja par eksperimentu Mellupē pie Mērniekiem, kuru veicot uz melioratīvajām sistēmām, atvērtajiem novadgrāvjiem, tiks uzstādīti biofiltri – skaidas vai salmi, kas aiztur caur tiem plūstošajā ūdenī esošos nitrātus pārvēršot tos CO2.

"Nārsta vietu tīrīšana vai upes pļaušana nenes cerēto rezultātu, ir neefektīva. Daļu piesārņojuma upē rada lauksaimniecība, ar šī eksperimenta, kurš ir lēts, vien jāpārliecinās par tā efektivitāti, palīdzību, biofiltriem, mēģināsim to mazināt," teic D.Straubergs. Pastiprināta uzmanība tuvākajā laikā būs pievērta neattīrīto kanalizācijas ūdeņu iepludināšanai Salacā. Ūdenssaimniecības projekts realizēts, iedzīvotājiem ir  jāslēdzas klāt pie izbūvētās kanalizācijas sistēmas. Ūdens attīrīšanas iekārtas ir izbūvētas Mērniekos, tūlīt noslēgsies darbi Vecsalacās, Salacgrīvā bez kanalizācijas sistēmas izbūves palikusi Meldru iela no Brenguļmeža ielas un pats Ziedu ielas gals. Šos posmus plānots sakārtot nākamajā gadā. Ar šo darbu pabeigšanu tiešā piesārņojuma problēma Salacā būs atrisināta. 

Par efektīvu veidu, kā cīnīties ar malu zvejniekiem, vides  pārvaldes inspektors Jānis Brants, uzskata video novērošanas kameru uzstādīšanu uz nēģu taču būdu jumtiem. Šo ierosinājumu atbalstīja gan makšķernieku kluba pārstāvis O.Sumčenko, gan pašvaldības vadītājs D.Straubergs. Viņš sacīja "šis darbs ir jāizdara - kameru uzstādīšana nav tik dārga, elektrība jau ir, pieslēgumu var nodrošināt, arī paši zvejnieki neiebilst.  Jālūko vai finansējumu var gūt rakstot projektu, vai kameras jāpērk pašiem. Kameru uzstādīšana  atvieglotu upes sargāšanu lašu un taimiņu nārsta laikā.  Būtu laiks pievērsties citiem darbiem."

Salacgrīvas pašvaldība, sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstisko sektoru jau vairākus gadus nārsta laikā sargā lašus un taimiņus Salacā. Šogad lašu un taimiņu nārsta vietu sargāšanā iesaistīsies arī jaunsargi.

Novada domes priekšsēdētājs stāsta "lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzība ir ļoti svarīga. Darām to katru gadu, bet neskatoties uz bargajiem sodiem, atrodas drosmīgi un nekaunīgi darboņi, kuri pārkāpjot likumu ķer nārstojošās zivis. Esam vienojušies ar jaunsargiem, ka šogad viņi palīdzēs lašu un taimiņu nārsta laikā sargāt Salacu. Tādējādi uzlabosies reidu efektivitāte lašupēs un tiks notverts vairāk nelegālo darboņu."

Vides inspektori un makšķernieku kluba biedri zina kad un kurās vietās īsti sākas nārsta laiks, viņi informēs jaunsargus, kuri ar savu klātbūtni šajās vietās sargās upi. Reidi Salacas krastos notiks oktobra un novembra mēnešos un visā novada teritorijā.

Jaunsargu instruktors Ojārs Liedeskalniņš kopā ar saviem jauniešiem ir gatavs piedalīties reidos. "Šī gada pavasarī Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs noslēdza sadarbības līgumu ar novada domi, esam gatavi sargāt nārsta vietas," teic Ojārs, "savlaicīgi jāzina tikai kur un kad. Reidos piedalīsies jaunsargi no Cēsīm, Valmieras un Salacgrīvas, Salaca būs noklāta ar jaunsargiem."

Oļegs Sumčenko no makšķernieku kluba "Salackrasti" uzsver "kad laši un taimiņi sāks nārstot, tad arī sāksies reidi. Aktuālākais ir nosargāt beržu vietas."

Inspektors Jānis Brants stāsta "mēs zinām berzes vietas, šobrīd zivis dzīvojas pa dziļumu, bet kad sāksies nārsts seklajās vietās jaunsargu palīdzība ļoti noderēs. Reidi berzes vietās būs ļoti noderīgi. Maliķi neies, ja upes krastos redzēs kustību, tā būs ziņa, te nav ko darīt!"

Pašvaldība jaunsargus nodrošinās ar rācijām, prožektoriem, nakts redzamības ekipējumu, transportu un siltu tēju, viņiem pašiem ar savu klātbūtni būs jāsargā lašu un taimiņu dabiskais nārsts. Viņiem tā būs iespēja izdarīt labu darbu pietam praktizējoties izdzīvot dabā.

Dagnis Straubergs ir pārliecināts "guvums būs abpusējs – jaunsargiem jaunas iemaņas, lašiem un taimiņiem mierīgāks nārsts."

Lašu un taimiņu dabiskā nārsta vietu sargāšanas reidos piedalīsies makšķernieku kluba biedri, vides inspektori, jaunsargi, novada kārtībnieki, arī novada domes priekšsēdētājs. Iedzīvotājus aicinām aktīvi iesaistīties upes sargāšanā un ziņot par nelegālu zivju ieguvi. Zvanīt varat novada kārtībniekiem.

Malu zvejniekiem der padomāt, vai doties nelikumīgā zvejā, jo par laša vai taimiņa iegūšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz kriminālatbildību, kā rezultātā tiesa var piemērot sodu, nosakot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – vismaz simts četrdesmit trīs euro par vienu īpatni. 

Pašvaldība atgādina, ka lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.

Uz sarakstu