Saeimas komisijā diskutē par Kārtības policijas funkciju nodošanu pašvaldības policijai
Valsts policijas struktūrvienības - Kārtības policijas - funkciju nodošana pašvaldības policijām bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem.
Komisijas loceklis un opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons (S) Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvjiem norādīja, ka agrāk vai vēlāk atbildīgajām institūcijām būs jāpieņem lēmums vai nu Kārtības policijas funkcijas pilnā apjomā tiek nodotas pašvaldības policijai, vai arī Valsts policijas iecirkņos jāpalielina policistu skaits.
Deputāts uzskata, ka ir absurdi, ja Valsts policijas iecirkņa inspektors reģionos atbild par teritoriju, kur viens pagasts no otra ir vismaz 60 kilometru attālumā. "Valsts policijas amatpersonas galvenais uzdevums ir nodarboties ar profilaksi, un kārtības policijas funkciju nodošanu pašvaldībai nepieciešama, lai valstī risinātu sabiedriskās kārtības un drošības problēmas. Gala rezultātā Valsts policijai jāpaliek pamatuzdevumam - cīņai ar noziedzību un noziegumu izmeklēšanai," uzsvēra deputāts.
Ādamsons arī uzskata, ka agrāk vai vēlāk nāksies visiem pašvaldības policistiem obligātā kārtā iziet kursus Valsts policijas koledžā, lai valstī būtu vienoti standarti.
Atbildot uz Ādamsona teikto, Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis nenoliedza, ka vēl pirms koncepcijas sagatavošanas viena no idejām bija koncepcijas sagatavošana jaunam likumam "Par policiju", kur viens no jautājumiem bija kārtības uzraudzības funkcijas sadalīšana starp pašvaldību un valsti.
"Vērtējiet, kā gribiet, nesadūšojāmies. Koncepcijas ievadā teikts - kad pienāks brīdis izvērtēt, cik daudz koncepcijas ieviešana ir devusi un kas vēl būtu uzlabojums, tad varbūt ir īstais brīdis nākt uz Saeimu ar jaunu likumu "Par policiju"," uzsvēra Bekmanis.
Bekmanis norādīja, ka sadarbība Valsts policijai ar pašvaldības policijām ir cieša un IeM cenšas to attīstīt vēl labāku. Viņš gan nenoliedz, ka pašvaldības savus policistus "māca, kā vien katrai ienāk prātā", lai gan IeM ir mēģinājusi panākt, ka apmācībai jābūt vienotai, taču saņēmusi iebildumus no pašvaldībām.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) minēja, ka, piemēram, Saulkrastos Valsts policija darbojoties "diezgan relaksēti", kamēr pašvaldības policisti dodas uz visiem izsaukumiem. Arī viņš uzskata, ka kārtības sargāšanas funkcija jānodod pilnībā pašvaldības policijai.
Komisija šajā jautājumā gan nekādus lēmumus nepieņēma.
Jau ziņots, ka aprīlī valdības pieņemtajā Valsts policijas attīstības koncepcijā teikts, ka policijas redzamības nodrošināšanas jomā eksperti iesaka veidot vienotu un salīdzināmu patruļdienesta strukturālo uzbūvi reģionos un īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu.
LETA aprīlī vēstīja, ka IeM sagatavos grozījumus likumā "Par policiju", kas paredzēs, ka vairākas pašvaldību domes varēs izveidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes.
Valdība aprīļa sākumā uzklausīja informatīvo ziņojumu par Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības pilnveidošanu. Valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavot informatīvā ziņojumā minētos tiesību aktu grozījumus un iekšlietu ministram līdz šī gada 31.decembrim iesniegt tos Ministru kabinetā.
Lai pilnveidotu abu institūciju sadarbību, IeM sagatavos grozījumus likumā "Par policiju", kurā tiks iekļauti šajā informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi, par kuriem ir panākta vienošanās ar pašvaldību institūcijām. Būtiskākie priekšlikumi paredz, ka likums tiks papildināts ar normu, ka pašvaldības policijas uzdevumu izpildei to administratīvajās teritorijās vairākas pašvaldību domes var izveidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes.
Tāpat grozījumi noteiks, ka pašvaldības policijai ir pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem un reaģēt uz tiem. Ministru kabinets plāno izdot noteikumus par minēto iesniegumu un informācijas reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņiem.
Citi ziņojumā atbalstītie priekšlikumi paredz, ka Valsts policija izvērtēs jautājumu par sadarbības līgumu slēgšanu starp reģionālajām policijas pārvaldēm un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūcijām par Valsts policijas atbalstīšanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī sagatavos priekšlikumus sadarbības pilnveidošanai sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jautājumos ar pašvaldībām, kuras nav izveidojušas pašvaldības policiju.
Tāpat paredzēts īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu
Uz sarakstu
