Saeima pilnveido KNAB likumu saistībā ar OECD rekomendācijām
Kā pilsētas informācijas portālu tīkls PIlseta24.lv uzzināja Saeimas preses dienestā, izmaiņas izstrādātas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā. Vienlaikus valdība uzdevusi līdz septembrim KNAB izstrādāt jaunu biroja likumu.
Patlaban KNAB likuma piemērošana praksē pilnībā nenodrošina OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība nozīmē premjera tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā.
Turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdz šim šāds termiņš likumā nebija noteikts. Pašlaik KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Uz biroja priekšnieka amatu MK izsludina atklātu konkursu.
Izmaiņas paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki turpmāk būs valsts dienesta attiecībās. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Grozījumi pilnveido procedūru, atbrīvojot KNAB priekšnieku no amata. Izmaiņas precizē atbrīvošanas tiesiskos pamatus, kā arī nosacījumus komisijai, kas lemj par biroja priekšnieka atlaišanu. Turpmāk pēc Ministru prezidenta vai ģenerālprokurora sniegtās informācijas iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata vērtēs komisija, kuru vadīs ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā būs Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām – ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
KNAB priekšnieks komisijas lēmumu turpmāk desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un šo tiesas nolēmumu nevarēs pārsūdzēt. Ja komisijas lēmums nebūs pārsūdzēts vai tiesa to būs atzinusi par tiesisku, premjers varēs iesniegt Saeimā attiecīgu lēmuma projektu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt Saeimas lēmumu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nevarēs pārsūdzēt.
Likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka KNAB priekšnieka atbrīvošana būs iespējama tikai ar pamatotiem iemesliem un izveidotās komisijas atļauju.
Līdz šim likums noteica vairākus iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. To var darīt, ja vadītājs ir iesaistījies politiskajā organizācijā vai slimības dēļ nav pildījis savus pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat priekšnieku varēja atbrīvot no darba par neatbilstību ieņemamajam amatam. Līdz šim bija arī noteikts, ka atbrīvošanas iemeslus izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots virsprokurors.
Uz sarakstu
