Saeima atceļ deputātu administratīvo imunitāti
Saeima ceturtdien, 19.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, tādējādi atceļot valsts pamatlikumā līdz šim paredzēto deputātu administratīvo imunitāti.
Balsojums par izmaiņām Satversmē bija teju vienprātīgs - par bija 87 parlamentārieši, neviens nebija pret vai atturējies. Savukārt Jānis Ādamsons (S) un Sergejs Dolgopolovs (S) balsojumā nepiedalījās.
Līdz ar to parlamentāriešus turpmāk varēs sodīt par administratīviem pārkāpumiem, vairs neprasot likumdevēja piekrišanu par konkrētā deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai.
Parlamentam šodien būs jālemj arī par saistītajiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Iepriekš atbildīgajā Juridiskajā komisijā atbalstītā izmaiņu redakcija paredz, ka vienu reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē tiks paziņots par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem.
Attiecīgās izmaiņas Satversmē rosināja Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Pašlaik - pirms šodien akceptētās izmaiņas ir stājušās spēkā - Satversmes 30.pants cita starpā nosaka, ka Saeimas deputātam nevar uzlikt administratīvo sodu bez parlamenta piekrišanas. Taču LRA ieskatā norma prasīt Saeimas piekrišanu deputāta sodīšanai par administratīviem pārkāpumiem, piemēram, ātruma pārsniegšanu, būtu izslēdzama no valsts pamatlikuma kā novecojusi un modernu Eiropas valstu praksei neatbilstoša, kas vienlaikus rada arī apgrūtinājumu tiesībsargājošajām iestādēm.
Uz nepieciešamību atcelt minēto normu norādot arī starpvalstu pretkorupcijas organizācija GRECO. Turklāt arī Lietuvas un Igaunijas parlamenta locekļiem nav imunitātes pret administratīvo sodīšanu, bet ir tikai kriminālprocesuālā imunitāte, norādīja politiskā spēka pārstāvji.
Uz sarakstu
