RTA lektore Solvita Pošeiko ir ieguvusi doktora grādu

Kā pilsētas informācijas portālam Rezekne24.lv pavēstīja RTA Sabiedrisko attiecību nodaļā, Solvitas izvēle studēt doktorantūrā pēc maģistra grāda iegūšanas Rēzeknes Augstskolā esot bijusi likumsakarīga. "Pēc zināma laika es vienkārši sāku apzināties to, ka zinātniskais darbs mani piesaista un ka vēlos darboties humanitārajā jomā mazliet nopietnāk un pamatīgāk, nu tā – citā līmenī. Iespēja piedalīties vairākos projektos tikai pierādīja to, ka tas tiešām ir bezgala interesanti. Kā piemēru varu minēt promocijas darba vadītājas profesores Sanitas Lazdiņas un docenta Haiko Martena vadīto projektu par lingvistisko ainavu Rēzeknē salīdzinājumā ar trīs citām Baltijas valstu pilsētām 2008.gadā, ar ko patiesībā aizsākās tieša pievēršanās valodniecības studijām.

Nozīmīgs bija arī projekts "Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā", kurā tika turpināts iesāktais darbs lingvistiskās ainavas laukā, taču jau dziļāk un daudzpusīgāk, veidoti šķirkļi Latgales lingvoteritoriālajai vārdnīcai. Savukārt sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tika un tiek veidoti dažādi mācību materiāli latviešu valodas apguvei, un šis darbs atklāja lietišķās valodniecības ciešo sasaisti ar sabiedrību, rezultātu lietderīgumu. Sasummējot šo pozitīvo pieredzi, bija diezgan skaidrs, ka nepieciešams nākamais solis – studijas doktorantūrā, gūstot jaunas zināšanas un pieredzi, paplašinot pasaules skatījumu, arī izaicinot sevi," atklāj Solvita.

Uz jautājumu, kāpēc ir izvēlēta valodniecība, ne literatūrzinātne, kurā tika veikti pirmie zinātniskie pētījumi bakalaura studijās, saņemot arī ekspertu atzinību (S. Pošeiko bakalaura darbs par Arvja Kolmaņa prozu ir ieguvis 1.vietu Kārļa Dziļlejas zinātnisko darbu konkursā un Veronikas Strēlertes fonda balvu), Solvita atbild: "Studējot maģistratūrā, valodniecības kursi manī radīja interesi par valodas jautājumiem, jo īpaši par valodas un sabiedrības attiecībām, tāpēc izlēmu, ka vēlos pamēģināt, zināmā mērā arī sev pierādīt, ka varu uzrakstīt maģistra darbu valodniecībā un folkloristikā. Mans pētījums bija par Jēkabpils un Preiļu rajona vietējo iedzīvotāju valodu zināšanām, lietojumu un funkcijām dažādās dzīves situācijās (tai skaitā, arī tautasdziesmu aktualizācijā)." Mazliet smejoties, viņa vēl piebilst: "Nu, lai es pavisam pilntiesīgi varētu sevi dēvēt par filologu, man vajadzēja aptvert visas trīs šīs jomas." Solvita vēl piebilst, ka iegūtais doktora grāds filoloģijā neliek viņai kategoriski izšķirties starp filoloģijas disciplīnām, ja vien uzmanības centrā ir dekodējams un interpretējams teksts. "Mans pētījums arī ir starpdisciplinārs, jo tajā ir apvienotas valodniecības (sociolingvistikas un onomastikas), semiotikas un kulturoloģijas studijas."

Stāstot par doktorantūras studijām, Solvita uzsver: "Doktorantūra pirmām kārtām palīdz sevi pārvarēt un disciplinēt. Tā skaidrāk liek saprast to, ka iesāktais darbs ir jāpabeidz un par paveikto jāuzņemas atbildība, paškritiski izvērtējot rezultātus, un ka nepārtraukti ir jāizvirza sev prioritātes, nosakot, kas kurā brīdī ir svarīgākais un vajadzīgākais. Domāju, katram doktorantam ir bijis kāds lūzuma punkts vai pat vairāki, tāpēc ir labi, ja apkārt ir cilvēki, kuri saprot, psiholoģiski atbalsta un rosina zinātniskas diskusijas, tas pilnīgi noteikti palīdz pārvarēt uzplaiksnījušās šaubas."

Noslēgumā Solvita pārliecinoši atklāj, ka iegūtais doktora grāds nav nekāds stop punkts, jo viņa turpinās aktīvi darboties: "Nav nekāda pamata domāt, ka esmu sevi realizējusi un tagad varu slīgt pašapmierinātībā. Ir daudz nākotnes plānu, ko vēlos īstenot, – jāpabeidz iesāktie darbi un jāattīsta jauni zinātniskie projekti."

Uz sarakstu