Reizniece-Ozola: Tiek apšaubīta ES pastāvēšana, nevis eirozonas pastāvēšana
Ministre norādīja, ka patlaban valda skeptisks noskaņojums, domājot par ES nākotni, taču, viņasprāt, par ES nākotni ir jādomā pozitīvi. Reizniece-Ozola piebilda, ka patlaban ES ir daudz problēmu, piemēram, "Brexit", bēgļu krīze u.c., taču ES pierādījusi, ka tā krīzes situācijā spēj mobilizēties.
Ministre arī atzina, ka pēc "Brexit" finanšu tirgi nosvārstījās tikai dažas dienas, bet tagad viss iegājis vecajās sliedēs. Pēc viņas teiktā, finanšu tirgi ziņo, ka šis nav būtiskākais vai lielākais no triecieniem. Turklāt Lielbritānijas nevēlēšanās steigties ar lēmumu pieņemšanu ļauj ES valstīm apdomāties, kā rīkoties pēc tam, kad Lielbritānija izstāsies no ES.
"Mums ir laiks, lai saprastu un orientētos, kas notiks tālāk. Patlaban ES piedzīvo pašrefleksijas brīdi. Būtiski, ka to piedzīvo ES, nevis eirozona, jo eirozonas pastāvēšanas jautājumi tika atrisināti pirms pāris gadiem. Patlaban tiek apšaubīta ES pastāvēšana, nevis eirozonas pastāvēšana. Piemēram, ekonomikas stabilizēšanā ir atrasti vairāki risinājumi, tādi kā banku savienība, kapitāla tirgus savienība u.c. ES patlaban meklē risinājumus, kā padarīt ciešāku dalībvalstu sadarbību," norādīja Reizniece-Ozola.
Vērtējot ekonomiskos procesus pasaulē, ministre ir pārliecināta, ka ES konkurētspēja iespējama, veidojot kopīgu ekonomisku spēku, jo valstis atsevišķi nav tik konkurētspējīgas. "Latvijai tas nav tikai ekonomiskās izdzīvošanas un labklājības jautājums, bet arī ģeopolitikas jautājums," sacīja finanšu ministre.
Uz sarakstu
